OwlTail

Cover image of Globālais latvietis. 21. gadsimts

Globālais latvietis. 21. gadsimts

Vairs nav tie laiki, kad latvietis sevi par latvieti varēja saukt tikai savā tēva sētā, 21.gadsimtā latvieši ir visā pasaulē. Vai tie būtu vecie trimdinieki, jaunie emigranti, pasaules slavu guvušie vai vienkārši sevis meklētāji. Mēs uzrunājam latviešu diasporu visā pasaulē. Mūsu tikšanās vieta – Latvijas Radio multimediju studija, piektdienās tūdaļ pēc ziņām trijos. Uzklausīsim pieredzēto ciklā „Dzīvie stāsti”, sazinoties ar tautiešiem pasaulē, pārspriedīsim diasporai aktuālo un noderīgo.Raidījuma tiešraidi skaties Latvijas Radio YouTube kontā.

Weekly hand curated podcast episodes for learning

Popular episodes

All episodes

The best episodes ranked using user listens.

Podcast cover

Darināt savu tautastērpu: tas ļauj saglabāt latviskumu arī ārpus Latvijas

Tuvojoties XV dziesmu svētkiem Kanādā, esam saņēmuši mudinājumu no saviem klausītājiem vēlreiz pārrunāt jautājumus par tautastērpu. Tautastērps vai tautiskais apģērbs, vai mūsdienās būtu jānosaka robežas tautas tērpa izskatam un lietojumam? Cik tālu var nodarboties ar tautas tērpu stilizāciju? Par pilsoniskām aktivitātēm diasporā un biedrības "Mans tautastērps idejām, un arī par to, kā ārlatvieši šūdina savus tautastērpus, gatavojoties svētkiem, pārrunājam raidījumā raidījumā Globālais latvietis. 21.gadsimts. Raidījuma viešņas studijā: Latvijas Nacionālā kultūras centra vadītāja Signe Pujāte, tautas lietišķās mākslas un tērpu speciāliste Linda Rubena un biedrības "Mans tautastērps" pārstāves no Jelgavas Ilze Strēle un Ginta Zaumane. Visas četras raidījuma viešnas ir ģērbušās tautastērpā. Signei Pujātei ir Ventspils tautastērps, Lindai Rubenai - Ziemeļvidzemes, Ilzei Strēlei - Zemgales, Gintai Zaumanei - arheoloģiskais tērps.Raidījuma viešņas aicina 4. maijā tērpties tautastērpā un arī piedalīties Rīgā tautastērpu gājienā “Tauta. Gods. Tērpi”. Gājiens notiks no Rātslaukuma līdz Brīvības piemineklim. Pulcēšanās pulksten 12 Rātslaukumā.Sazināmies arī ar XV Kanādas Dziesmusvētku  rīcības komitejas pārstāvi Selgu Apsi, ar Signi Rirdanci no Stokholmas, viņa ir tautas mūzikas un danču grupas "Stokholmas spēlmaņi" dalībniece, un Ievu Brinkmani no Briseles. Ieva ir pagājušājā gadā meistarklasēs Briselē radījusi pati savu tautas tērpu un tajā viņa arī dosies uz 4. maija svētkiem Briselē.

47mins

3 May 2019

Rank #1

Podcast cover

Tiešsaistes darba diena: Iespēja mudināt cilvēkus atgriezties darba tirgū Latvijā

Kā veicināt aizbraukušo speciālistu atgriešanos Latvijas darba tirgū un kā jārunā ar ārlatviešiem, lai viņi ieklausītos darba piedāvājumos Latvijā?Latvija, tāpat kā citas Eiropas Savienības valstis, šoruden organizē Tiešsaistes darba dienu. Darba meklētājiem 26. septembrī tā būs iespēja runāt ar potenciālajiem darba devējiem. Lai izmantotu šo iespēju, jāreģistrējas Eiropas darba dienu platformā. Ko ceram sasniegt ar tiešsaites darba dienu 26.septembrī, interesējamies raidījumā Globālais latvietis. 21.gadsimts. Raidījuma viesi: Nodarbinātības valsts aģentūras direktore Evita Simsone, Ekonomikas ministrijas Analītikas dienesta vadītāja Dace Zīle un Liepājas speciālās ekonomiskās zonas vadītājs Gatis Ginters. Arī Gatis ir vairākus gadus dzīvojis ārzemēs un tad nolēmis atgriezties Latvijā.Sazināmies arī ar Gunu Šneideri. Viņa sevi dēvē par pasaules iedzīvotāju, šobrīd jau gadu dzīvo Latvijā un strādā Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras Liepājas biznesa inkubatorā par vecāko projektu vadītāju. Pirms tam dzīvoja un strādāja Dānijā. Darbojusies arī Dānijas latviešu biedrībā. Kā arī ar Nacionālo Bruņoto spēku Rekrutēšanas un atlases daļas priekšnieku kapteini Rihardu Rozenbaumu. Arī Nacionālie Bruņotie spēki aicina ārlatviešus iesaistīties dienestā Latvijā.Sazināmies arī Rudīti Dreimani, kura šobrīd strādā Spānijā, bet jau pēc dažād dienām brauks uz Latviju. Viņa turpinās meklēt darbu šeit. Viņa arī domā izmantot Tiešsaites darba dienas piedāvātās iespējas.“Tiešsaistes darba diena ir jauna iespēja, ko NVA piedāvā darba devējiem un meklētājiem, nefokusējamies uz saviem klientiem, bet uz ikvienu interesentu,” skaidro NVA vadītāja Evita Simsone.Tā ir arī iespēja tiem, kas šobrīd nav Latvijā, bet domā, ka varētu atgriezties.“Lai būtu informācija, ko darba tirgus piedāvā Latvijā. Fokuss ir uz tām darba vietām, kur atalgojums ir vidējais tautsaimniecībā un augstāks, kuru bruto alga ir virs 1000 eiro,” norāda Simsone.Līdz 20. septembrim vakances ir pieteikuši vairāk nekā 60 darba devēji, piedāvāto iespēju spektrs ir ļoti plašs. Tāpat ir reģistrējušies ap 720 darba meklētāju, arī no vairākām ārvalstīm – Francijas, Portugāles, Itālijas Spānijas. Lielākoties tie ir cilvēki vecumā no 22 – 44 gadiem, visi ir kā minimums ar iegūtu bakalaura grādu.Interesenti var reģistrēties tiešsaistes platformā www.europeanjobdays.eu.

44mins

20 Sep 2019

Rank #2

Podcast cover

Kultūra nepadodas – pasākumu plāni, praktiski padomi un diasporas iesaiste

Kultūra nepadodas, ar šādu nosaukumu izsludināts semināru un sarunu cikls par aktuāliem kultūras un diasporas politikas jautājumiem, saistībā ar to, ka Covid-19 pandēmijas apstākļos kā diasporā, tā Latvijā atcelti klātienes kultūras pasākumi. Saruna par to, kā neierastajos apstākļos veidojas jauns saziņas un informācijas apmaiņas veids starp tautiešiem visā pasaulē, raidījumā Globālais latvietis. 21. gadsimts. Diskutē Pasaules brīvo latviešu apvienības valdes priekšsēde Kristīne Saulīte, Latvijas Nacionālā kultūras centra direktore Signe Pujāte, Pasaules brīvo latviešu apvienības projektu vadītāja no Īrijas Sandra Bondarevska un Amerikas Latviešu apvienības kultūras nozares vadītāja Līga Ejups.Piemērojoties darbam Covid-19 pandēmijas apstākļos, kad tiek atcelti klātienes kultūras pasākumi kā diasporā, tā Latvijā un informācijas apmaiņa notiek attālināti, Pasaules brīvo latviešu apvienība (PBLA) un Latvijas Nacionālais kultūras centrs (LNKC), iesaistot citus sadarbības un informatīvos partnerus valsts un sabiedriskajās iestādēs, vienojušies veidot informatīvu semināru un sarunu ciklu 2020. un 2021. gadā par aktuāliem kultūras un diasporas politikas jautājumiem.Pirmais informatīvais ievadseminārs, kura dalībniekus uzrunās Kultūras ministrijas Valsts sekretāra vietnieks Uldis Zariņš un LNKC vadītāja Signe Pujāte, ir paredzēts 26. maijā plkst. 13. Tajā ir aicināti piedalīties latviešu organizāciju vadītāji, kultūras pasākumu rīkotāji, deju kopu, koru vadītāji, kā arī latviešu trimdas arhīvu un bibliotēku pārziņi un interesenti no visiem kontinentiem.

43mins

25 May 2020

Rank #3

Podcast cover

Latviskās izglītības darbs ārpus Latvijas pandēmijas laikā

Jau kopš marta vidus izglītība Latvijā norit attālināti. Raidījums Globālais latvietis. 21.gadsimts, sazinoties ar diasporas latviešu skolu pārstāvjiem, skaidro, kā pandēmijas laikā paralēli izglītībai katrs savā mītnes zemē norisinās latviskās izglītības darbs ārpus Latvijas. Sazināsimies ar Skandināviju, Eiropu un Ameriku, lai saprastu, kā rit ikdienas mācības, bet galvenokārt izzinām vai un kā mainījusies latviešu skolu ikdiena, kādi ir nākotnes plāni un vai turpmāk, izmantojot tālmācību, nezudīs latviskās dzīves ziņa un kopā būšana gan pašiem skolēniem, gan viņu pedagogiem un vecākiem. Un kāds atbalsts nepieciešams diasporas bērnu vecākiem, palīdzot organizēt mācību procesu.Uzklausām Eiropas latviešu apvienības izglītības referentu Māri Pūli, Ziemeļvalstu diasporas izglītības un kultūras grupas pārstāvi Ievu Reini, "Co Mayo" (Meio grāfistē) latviešu skoliņas vadītāju Īrijā Zani Kažotnieci un Amerikas latviešu apvienības izglītības nozares vadītāju Elisu Freimani.Māris Pūlis stāsta, ka Vācijā veiktā aptauja rāda, ka 3/4 skolas varētu darboties attālināti, bet katra skola izmanto savu metodiku un tehnoloģijas. Līdz ar to bērnu skaits, kas piedalās latviešu skolās, strauji kritās.Zane Kažotniece min, ka Īrijā latviešu skolās situācija ir līdzīga kā Eiropā, ir skolas, kas turpina darbību, ir kādas, kas pārstājušas darboties. Skola, kurā viņa darbojas, darbību nav pārtraukusi, tas arī devis skoliņai jaunu impulsu. Audzēkņu skaits nav sevišķi mainījies. Vecākiem bērniem arī patīk darboties ar tehnoloģijām un attālināti.Ieva Reine atzīst, ka Skandināvijā skolēnu skaits latviešu skolās audzis vairāk nekā divas reizes tālmācības laikā. Pievienojās arī bērni no citām valstīm. Nemitīgi nāk klāt bērni, kuri vēlas mācīties valodu.Elisa Freimane norāda, ka ASV ir 21 latviešu skola un no tām 3/4 darbojas vai nu attālināti vai ar e-pastu starpniecību. Dažas rīko virtuālas nodarbības, dažas skolas ir izvēlējušās nestrādāt, jo uzskata, ka ļoti svarīga ir satikšanās, kopābūšana. Viņas pašas pieredze, strādājot Čikāgas latviešu skolā, ir, ka jaunieši ir ieinteresēti un atsaucīgi mācībās Zoom platformā.

41mins

11 May 2020

Rank #4

Podcast cover

Starp Austrāliju, Kanādu un Latviju. Tiekamas ar Ruņģu ģimeni

Raidījumu Globālais latvietis. 21 gadsimts veltām sarunai ar ģimeni, par kuru domājot prātā nāk mūsu raidījuma nosaukums, jo šī ģimene šķiet, atbilst šim nosaukumam.Ieskicējam raidījuma viesu dzīves ritējumu: Viņu vecāki Latviju pametuši vēl kā mazi bērni, paši dzimuši viens Kanādā, otrs Austrālijā, bet auguši kā latvieši – mācījušies latviešu skoliņās katrs savā pasaules malā, dejojuši un dziedājuši, kā jau latviešiem pieklājas. Abi pirmo reizi satikušies kā bērni šaha mačā, bet tad sadejojušies un apprecējušies. Dzīvojuši Austrālijā, kur piedzimusi pirmā meita, Kanādā, kur dzimusi otrā meita, tagad ir Latvijā, te dzimusi viņu trešā meita. Plašāk par ģimeni stāsta Dace un Dainis Ruņģi. Sarunā piedalās arī Daiņa tēvs Juris Ruņģis, kā arī attālināti Daces un Daiņa meitas Kaiva Solvita, Meta Milda un Zīle Māra.Dainis strādā valsts mežzinātnes institūtā "Silava" nodarbojas ar molekulāro ģenētiku, sākot ar selekcijas programmām, ekoloģiju, tagad arī savvaļas dzīvniekiem, augsnes mikroorganismus pēta.Dace ikdienā ir skolotāja Rīgas starptautiskajā skolā un kopā ar kolēģi veido nākotni saviem skolēniem, šobrīd tas notiek attālinātās mācībās.Arī Juris ar sievu Vitu šobrīd ir atgriezies uz dzīvi Latvijā. Viņš stāsta, ka vispirms uz Latviju pārcēlušies Dace un Dainis ar meitām, tad arī Jura meita Māra ar vīru izlēmusi pārcelties uz Latviju. "Kāpēc lai mēs paliktu Sidnejā," retoriski jautā Juris.Daces un Daiņa meitas ir skolnieces, protams, visas trīs šobrīd mācās attālināti - Kaiva 12. klasē, Meta - 11.klasē un Zīle - 6.klasē.

38mins

4 May 2020

Rank #5

Podcast cover

Krīze maina sabiedrību un tās vērtības, izpratni par solidaritāti

Iepriekšējo ekonomisko krīzi mēs pārvarējām katrs par sevi, šobrīd spēji jaušama sabiedrības solidarizēšanās, tāpēc šoreiz raidījumā Globālais latvietis. 21. gadsimts saruna par to, kā mainās sabiedrība, tās vērtības, izpratne par solidaritāti un kā Latvijai mobilizēt domas un intelektuālos spēkus, izstrādājot turpmākās stratēģijas.Sazināmies ar diasporas pārstāvjiem, kuri šo laiku izmanto, meklējot atbildes uz iepriekš minētajiem jautājumiem, un apdomā to, kādas atziņas varam gūt no šīs krīzes. Sarunā piedalās Londonas Ekonomikas augstskolas pasniedzēja Liene Ozoliņa, tulkotāja Maima Grīberga, kura pašreiz uzturas Somijā, kultūras menedžeris Šveicē Uldis Mākulis un Indulis Bērziņš, organizācijas "Daugavas Vanagi" Vācijā valdes priekšsēdis, latviešu centra “Bērzaines” vadītājs Vācijā.

42mins

27 Apr 2020

Rank #6

Podcast cover

Pandēmijas radītie satricinājumi ekonomikā. Vērtē latviešu uzņēmēji pasaulē

Covid-19 pandēmija radījusi globālu satricinājumu pasaules ekonomikā un tirdzniecībā. Raidījumā Globālais latvietis. 21.gadsimts skaidrojam, kā pašreizējo situāciju vērtē biznesa cilvēki dažādos pasaules reģionos.Āzija, Kanāda, Zviedrija un Latvija. Olavs Ritenis. Kārlis Vasarājs. Aleksandrs Čakste un Pauls Miklaševičs. Biznesa cilvēki, kuru viedoklī ieklausāmies raidījumā, jo no attāluma reizēm labāk tā kopaina redzama.Bet vispirms ieskats pasaules un Eiropas ekonomikas norisēs šā brīža apstākļos.Olavs Ritenis pārstāv biznesa vidi Āzijā, precīzāk Singapūrā, bet pašlaik atrodas Taizemē. Kārlis Vasarājs - uzņēmējs un Latvijas Goda konsuls Ontārio provincē Kanādā. Aleksandrs Čakste no Zviedrijas pārstāv biznesa vidi Skandināvijā, Pauls Miklaševičs ir uzņēmējs no Kanādas, šobrīd dzīvo un strādā Latvijā.

44mins

20 Apr 2020

Rank #7

Podcast cover

Spēja sadzīvot ar ierobežojumiem. Sazināmies ar latviešiem pasaulē

Iespējams, diasporai vīrusa ierobežojumus pārdzīvot vieglāk, jo viņi zina, ko nozīmē dzīvot izolācijā jeb nošķirtībā no dzimtenes. Vai tiešām tas tā ir, to raidījumā Globālais latvietis. 21. gadsimts skaidrojam, sazinoties ar diasporas latviešiem, lai uzzinātu, gan kā viņi praktiski, gan emocionāli pārdzīvo stingros ierobežojuma laikus mītnes zemēs, tostarp Spānijā un Itālijā. Uzklausām Natāliju Grebņevu latvieti, kura dzīvo Spānijā, Alikantes provincē, Elenu Zariņu, kura kopš 2013 gada dzīvo Sienas provincē Itālijā, Lieni Pūķi, kurā dzīvo Francijā, bet strādā Šveicē, Ženēvā, un ikdienu pavada starp divām valstīm, jo darba vieta Ženēvas Klīniskā universitātes slimnīca ir vien 9 km attālumā no mājām, kā arī Eiropas Latviešu apvienības priekšsēdētāju Elīnu Pinto. Viešņas atklāj, kā ierobežojumi zemēs, kur viņas dzīvo, ietekmē viņu ģimenes ikdienu un arī darbu.Natālija Grebņeva atkāj, ka viņas ģimene stingrā pašizolācijā dzīvo jau 16 dienu."Mēs esam nobijušies, nevis mazliet, bet pamatīgi," sarunā atzīst Natālijā.Arī Itālijā ierobežojošie noteikumi ir ļoti stingri un līdzīgi kā Spānijā, mn Elena Zariņa.Savukārt Francijā, Šveicē un Vācijā ierobežojumi nav tik stingri, kā dienvidu zemēs. Liene Pūķe stāsta, ka spēkā ir divi ieroebežojošie noteikumi, gan no Francijas puses, gan Šveices. Un sākumā tas bijis sarežģīti, jo Šveicē nebija tik stingri noteikumi. Francijā no 16.marta slēgtas visas publiskās vietas un skolasElīna Pinto atklāj, ka Berlīnē Ierobežojumi ir, bet nav tik strikti, kā dienvidu zemēs. Noteikti dažādu sabiedrisku pasākumu ierobežojumi, slēgtas skolas, iziešana no mājas jāpamato ar konkrētu vajadzību, bet nav striktas policijas uzraudzības. Atvērti pirmās nepieciešamības preču veikali. Tāpat kā visās citās zemēs, kur noteikti ierobežojumi, visiem maksimāli jāievēro piesardzība.

43mins

30 Mar 2020

Rank #8

Podcast cover

Diasporas atbalsts talantīgiem un centīgiem jauniešiem Latvijā

Viens no veidiem, kā diasporas latvieši atbalsta talantīgus, spējīgus un centīgus jauniešus dzimtenē ir dažāda veida ziedojumi, tostarp stipendiju veidā. Raidījumā Globālais latvietis. 21. gadsimts saruna par to, kā un kāpēc diasporas latvieši ziedo Latvijas izglītība, kādi ir stipendiju mērķi un kā pieteikties diasporas atbalstam izglītībai.Raidījuma viesi: Vītolu fonda valdes priekšsēdētāja Vita Diķe, Latviešu ārstu un zobārstu apvienības vadītāja Latvijā Kamena Kaidaka, mikroķirurgs, Ojāra Veides fonda stipendiāts Jānis Zariņš un Zaigas Alksnes-Filipas fonda stipendiāts, bērnu ārsts Mareks Mačuks, kā arī Cerbuļu ģimenes stipendijas dibinātājs Kārlis Cerbulis.Ierakstā uzklausām Amerikā dzīvojošo pediatri Zaigu Alksni-Filipu.Sazināmies ar Matīsu Dambīti, Rīgas Tehniskās Universitātes  Intelektuālās robotizētās sistēmas programas 3. kursa studentu, kurš saņēmis Helēnas un Pētera Grīnmaņu piemiņas stipendiju.

45mins

9 Mar 2020

Rank #9

Podcast cover

Diasporas un Latvijas uzņēmēju sadarbības virzieni nākotnē

Kā mainījusies izpratne par Latvijas uzņēmēju un diasporas profesionāļu sadarbību un atbalsta formām. Kā to redz Pasaules Brīvo latviešu apvienība, kura pagājušajā nedēļā tikās ar Latvijas valdības pārstāvjiem? Kādus sadarbības modeļus  redz Latvijas investīciju un attīstības aģentūra (LIAA)? Uzklausām arī Latviešu biznesa kluba Dānijā pieredzi un LIAA  pārstāvniecības Lielbritānijā pieredzi.Raidījuma viesi: Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras Investīciju projektu departamenta projektu attīstības nodaļas vadītāja vietniece Arta Krūze, Saeimas deputāts, Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārais sekretārs Reinis Znotiņš (Jaunā konservatīvā partija), Pasaules Brīvo latviešu apvienības vicepriekšsēdis, Amerikas latviešu apvienības (ALA) vicepriekšsēdis Mārtiņš Andersons un Latvijas Tirdzniecības kameras ASV (Lat Cham) viceprezidents, advokātu biroja "Slokenbergs PLLC" dibinātājs, komerctiesību advokātsIvars Slokenbergs.Sazināmies ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras pārstāvniecības Lielbritānijā vadītāju Reini Āzi un Latviešu biznesa kluba Dānijā vadītāju Ingu Pučuri.

46mins

24 Feb 2020

Rank #10

Podcast cover

Šogad skolēnu dziesmu un deju svētki. Tiem gatavojas arī diasporas jaunieši

XII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkos diasporu pārstāvēs deviņpadsmit dažādas kopas – kopā ap piecsimt bērnu un jauniešu un viņu pedagogi no Eiropas un Austrālijas. Kā apgūts repertuārs un kā noris kopmēģinājumi un meistarklases, pārrunājam raidījumā Globālais latvietis. 21. gadsimts.Raidījuma viesi: XII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku diasporas kolektīvu koordinatore Aiga Vasiļevska, Luksemburgas latviešu bērnu folkloras kopas "Mazās dzērves" vadītāja un diasporas bērnu folkloras kopu koordinatore Aiga Ožehovska, virsdiriģents, Doma kora skolas direktors Gints Ceplenieks, kurš vadījis meistarklases Austrālijā, un tautas deju lielkoncerta "Saule vija zelta rotu" virsvadītāja Guna Trukšāne, kura vadījusi meistarklases Īrijā.Sazināmies ar apvienotā Īrijas, Ziemeļīrijas, Zviedrijas un Norvēģijas jauniešu kora “LABKī” māksliniecisko vadītāju Ingunu Grietiņu-Dārziņu.Arī jaunieši no Austrālijas ir ceļā uz XII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem, lai svētkos piedalītos kā Austrālijas jauniešu koris, kurā pulcējušies jaunieši no Melburnas, Sidnejas, Adelaides, Kanberas, Brisbanes un Varnambulas. Kora vadību ir uzņēmusies Jolanta Lārmane, projekta koordinatore ir Ieva Ozoliņa. Abas no Melburnas un par Austrālijas latviešu jauniešu gatavošanos svētkiem stāsta videovēstījumā.Sazināmies arī ar Antru Sundi, latviešu skolas “Bergausis” vadītāju Bergenā. Uz svētkiem gatavojas folkloras kopa, kurā darbojas meitenes, un arī zēnu koris, kurā apvienojušies zēni no vairākām Norvēģijas pilsētām.

45mins

17 Feb 2020

Rank #11

Podcast cover

Iespējas atrast darbu Latvijā, ja ir vēlme pamest mītnes zemi

Lai gan emigrācija ir samazinājusies, joprojām katrs desmitais valsts iedzīvotājs pie atbilstošiem nosacījumiem būtu gatavs pamest Latviju, demogrāfijas un migrācijas izaicinājumiem veltītā konferencē 2019.gadā norādīja sociologs Arnis Kaktiņš. Turklāt aptauju dati rāda, ka pēdējos piecos gados šādu cilvēku skaits Latvijā ir nemainīgs – aptuveni 12%. Attieksmi pret aizbraukšanu nemaina arī ekonomiskā izaugsme.Kāda ir sociālās kustības “Latvija strādā” un darba vakanču portāla "YourMove.lv" pieredze, kādas darba iespējas piedāvā uzņēmēji un kā mainās darbinieku prasības, kā arī, kāda loma reemigrācijā ir starptautiskiem biznesa centriem, kas bāzēti Latvijā? Kā atrast darbu Latvijā, ja ir vēlme pamest mītnes zemi, skaidrojam raidījumā Globālais latvietis. 21 gadsimts. Raidījuma viesi: Tele2 Latvia” Personāla departamenta direktore Aija Bite-Ozere, „Solvay Business Services Latvia” personāla atlases speciāliste Lauma Kadiķe, kas pati pirms vairāk nekā gada atgriezās no ASV, “ABSL Latvija” starptautisko biznesa pakalpojumu centru asociācijas izpilddirektore Monta Geidāne un darba vakanču portāla "YourMove.lv" dibinātājs un vadītājs Jānis Kreilis.Sazināmies ar Agri Strautnieku, uzņēmuma „Tieto Evry” pārstāvi, Latvijā atgriezies pēc astoņu gadu dzīves Norvēģijā.Kustībai "Latvija strādā" divi mērķi – pirmais piesaistīt vismaz 100 uzņēmējus, kas var piedāvāt konkrētas vakances. Šobrīd jau ir iesaistījušies vairāk nekā 114 uzņēmēji. Otrs – visiem uzņēmumiem kopā atvest mājās ilgtermiņā 1000 Latvijas valsts piederīgos, kas šobrīd strādā vai mācās ārzemēs.

45mins

27 Jan 2020

Rank #12

Podcast cover

2x2 kustība: kopābūšana ļauj stiprināt piederību savai tautai

Šogad latviešu jaunieši no visas pasaules sabrauks Kurzemē uz 2x2 ziemas salidojumu “Mirklis”, kas norisināsies no 29. decembra līdz 1. janvārim. Tāpēc šīs reizes raidījumā Globālais latvietis. 21. gadsimts saruna par to, kā attīstās pasaules latviešu jaunatnes seminārs 2x2 , kas ir unikāla satikšanās telpa, jo saved kopā latviešu jauniešus no visas pasaules, un kā  kopā būšana, dancošana un iešana pirtī vai brīvā dabā ļauj stiprināt piederību Latvijai. Runājam arī par to, kā mainījusies diasporas jauniešu izpratne par Latviju un kas raksturo 2x2 kustību mūsu laikos. Raidījuma viesi: Āris Pūseps, 2x2 salidojuma vadītājs, Arlita Laine Dombrovska, 2x2 salidojuma dalībniece, Rozīte Katrīna Spīča, 2x2 semināra “Bez robežām” vadītāja Vācijā 2020.gadā, un Linards Kalniņš, 2x2 semināra “Bez robežām” vadītājs Vācijā 2020.gadā.2x2 rīkotajos semināros piedalās jaunieši vecumā līdz 30 gadiem, savukārt salidojumā var piedalīties ikviens, kurš kaut reizi ir piedalījies kādā 2x2 seminārā.2020.gadā iecerēti kopā četri 2x2 pasākumi:2x2 Vācijas seminārs “Bez robežām” Bērzainē notiks augusta trešajā nedēļā, to vadīs Rozīte Katrīna Spīča un Linards Kalniņš.2x2 Latvijas seminārs “Ziemā” notiks pašās gada pēdējās dienās, no 26.decembra līdz 1.janvārim, to vadīs Jānis Lazovskis un Madara Mazjāne.Vēl paredzēti divi trīs dienu semināri2x2 Mežā – trīs dienu pārgājiens ar nopietnām lekcijām un diskusijām, ko vadīs Agita Berga.2x2 Jāņi – trīs dienu seminārs ar diskusijām, bet arī ar gatavošanos Jāņiem un kopīgu svinēšanu, vadīs Eduards un Ieva Krūmiņi.

43mins

27 Dec 2019

Rank #13

Podcast cover

Ārvalstīs strādājošo mediķu sadarbības iespējas ar Latviju un vēlme tīkloties

6. decembrī Berlīnē aizvadīts medicīnas profesionāļu sadarbības forums, kura gaitā notika diskusijas par Latvijas veselības aprūpes nozares attīstību, sistēmas izaicinājumiem, starptautisko pieredzes apmaiņu un sadarbības iespējām.Kā ārvalstīs strādājošie ārsti un māsas redz sadarbības iespējas ar Latviju, lai ar savu pieredzi un skatu no malas palīdzētu uzlabot mūsu veselības aprūpes sistēmu? Kādi ir secinājumi pēc medicīnas profesionāļu foruma Berlīnē, kāda ir motivācija medicīnas profesionāļiem tīkloties un vai redzējums „viņi – tur un mēs – te ” ir palicis pagātnē, skaidrojam raidījumā Globālais latvietis. 21. gadsimts. Raidījuma viesi: Latviešu Ārstu un zobārstu apvienības valdes priekšsēdētājs ārsts Uģis Gruntmanis, Veselības ministrijas parlamentārais sekretārs, Saeimas Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju apakškomisijas vadītājs Ilmārs Dūrītis un Izglītības un zinātnes ministrijas biomedicīnas un veselības tehnoloģiju eksperts Uldis Berķis.Ierakstā uzklausām ārstu Kārli Rāceni. Viņš arī bija Berlīnē, bet šodien strādā un nevar būt studijā. Viņš skaidro izmaiņas nākamajā gadā ārstu un rezidentu atalgojumā.Sarunai pievienojas Aksels Rībens, kurš ir medicīnas zinātņu doktors, neiroķirurgs Vācijā.Veidojot raidījumu, sazinājāmies arī ar Lielbritānijas veselības sistēmā strādājošo Terēzi Bogdanovu, viņa vienā no lielākajām Anglijas slimnīcām palīdz vadīt Izglītības departamenta nodaļu, kas pārrauga slimnīcas rezidentu programmas - kopskaitā aptuveni 800 rezidentus – ārstus. Viņa aizņemtības dēļ nevarēja pieslēgties tiešraides sarunai, bet savā vēstulē raidījumam Globālais latvietis. 21 gadsimts raksturo Lielbritānijas rezidentūras sistēmu.Sazināmies arī ar Karīnu Beinerti, viņa ir bērnu psihiatrijas rezidente Anglijā, Latviešu Ārstu un zobārstu apvienības valdes locekle.

45mins

13 Dec 2019

Rank #14

Podcast cover

Pieredzes stāsti no Pasaules latviešu ekonomikas un inovāciju foruma Valmierā

Raidījuma Globālais latvietis. 21. gadsimts veidotāji šoreiz ir devušies uz Valmieru, kur divas dienas norisinās Pasaules latviešu ekonomikas un inovāciju forums, kuru ministru prezidents Krišjānis Kariņš nosaucis par unikālu pieredzes esenci, jo divu dienu garumā latviešu uzņēmēji no visas pasaules satiekas ar mērķi attīstīt un atbalstīt mūsu valsts uzņēmējdarbības potenciālu, tādējādi stiprinot Latvijas ekonomiku un konkurētspēju.Forumu rīko Pasaules brīvo latviešu apvienība sadarbībā ar Valmieras pilsētas pašvaldību, tāpēc arī mēs esam Valmierā un raidījumam atvēlēto laiku veltām sarunām ar uzņēmējiem un foruma dalībniekiem. Izzinām, par ko forumā diskutēts jautājumā par Latvijas konkurētspēju, par to, ko Latvijas stāsts nozīmē mums pašiem un pasaulei un kā izglītībai Latvijā kļūt par ekonomikas dzinējspēku.Kāpēc Valmiera uzņem savās mājās uzņēmējus no visas Latvijas, atklāj Valmieras pilsētas pašvaldības priekšsēdētājs Jānis Baiks.Pieredzes stāstus stāsta Jānis Bergs, “SAF tehnika” valdes loceklis, uzņēmējs un investors, kurš šobrīd strādā ASV; Oskars Stucis, “Karrikins Group” direktors ASV, savulaik aizbraucis studēt un nodibinājis savu uzņēmumu ASV; Pauls Miklaševičs, uzņēmējs no Kanādas, kurš šobrīd dzīvo un strādā Latvijā; Solvita Adamoviča uzņēmēja, kura pēc astoņu gadu ilgas prombūtnes Austrālijā, nu jau divus gadus atgriezusies un dzīvo Latvijā; Aleksandrs Čakste raksturo biznesa vidi Skandināvijā.Par uzņēmējdarbību Valmierā stāsta uzņēmuma “VALPRO” valdes priekšsēdētājs Aivars Flemings un Alvis Sokolovs, metālapstrādes uzņēmuma “Baltma” valdes loceklis, Vidzemes augstskolā Inženierzinātņu fakultātes dekāns.Domas par forumu izsaka viens no Vītolu fonda dibinātājiem Vilis Vītols.Kādi bija foruma mērķi un vai tie ir īstenojušies aizvadītājās divās dienās, vērtē tā organizatori – Valda Liepiņa, Eiropas Komisijas Tulkošanas ģenerāldirektorāta pārstāve, Ivars Slokenbergs, advokātu biroja "Slokenbergs PLLC" dibinātājs, komerctiesību advokāts, un Kristīne Saulīte, Pasaules Brīvo latviešu apvienības priekšsēde.

51mins

22 Nov 2019

Rank #15

Podcast cover

Tendences radošās diasporas tīklošanās veicināšanai

Lai uzsāktu radošās diasporas kustību sadarbībai kultūras diplomātijā, 31. oktobrī un 1. novembrī Vācijas galvaspilsētā Berlīnē notika pirmais Latvijas radošās diasporas sadarbības forums. Par radošās diasporas kartēšanu, līdzšinējo sadarbības pieredzi, par tendencēm un virzieniem turpmākajam darbam radošās diasporas tīklošanās veicināšanu, saruna raidījumā Globālais latvietis. 21. gadsimts. Bet vispirms noskaidrojam, ko nozīmē kultūras diplomātija, ko sevī slēpj jēdziens radošās diasporas kartēšana. Raidījuma viesi: Elīna Pinto, Eiropas Latviešu apvienības priekšsēdētāja un Valsts prezidenta padomniece modernas valsts un ilgtspējības jautājumos, Ilze Upatniece, Latvijas Kultūras akadēmijas doktorante, Vita Timermane-Moora, Latvijas Institūta direktore un Zane Biteniece, Latvijas investīciju attīstības aģentūras Eksporta veicināšanas nodaļas pārstāve, atbildīgā par radošo  industriju uzņēmumiem un iespējām eksportēt.Sazināmies arī ar kultūras menedžeri Uldi Mākuli, kurš dzīvo Šveicē, un Ilmāru Milleru, kurš ir latviešu-somu kora “Ziemeļmeitas” diriģents. Arī viņi piedalījās Latvijas radošās diasporas sadarbības forumā.

43mins

8 Nov 2019

Rank #16

Podcast cover

Praktiskie un emocionālie izaicinājumi ārlatviešiem, atgriežoties Latvijā

Mēs priecājamies par katru ārlatviešu ģimeni, kura atgriežas dzimtenē, bet ar prieku un apsveikuma vārdiem ir par maz, tieši tāpēc remigrantiem nozīmīgi ir sajust pleca sajūtu un iedrošinājumu, jo katrs atgriešanās stāsts ir izaicinājums gan emocionāli, gan tīri praktiski un ne tikai bērniem, ja runa ir par remigrantu ģimeni. Ar kādām problēmām sastopas cilvēki, atgriežoties Latvijā, un kas var palīdzēt tās risināt. Saruna par šo tematu raidījumā Globālais latvietis. 21.gadsimts ar tiem, kuri piedalījušies nule kā notikušajā pirmajā latviešu valodas apguves nometnē. Raidījuma viesi: viena no nometnes organizētājām - Latviešu valodas aģentūras metodiķe Ērika Pičukāne un nometnes dalībnieki - Māra Bransona, kura ir no Arizonas (ASV) atgriezusies Latvijā, Solvita Adamoviča, kura pēc septiņu gadu dzīves Austrālijā tagad divus gadus dzīvo Latvijā, un Jānis Mežals, kurš 15 gadus dzīvojis Īrijā un kopā ar ģimeni atgriezies Latvijā.Sazināmies ar Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūta pētnieci Dainu Gross, kura arī piedalījās nometnē. Viņa vērtē, kas ir aktuālākie problēmjautājumi cilvēkiem, atgriežoties Latvijā pēc vairāku gadu dzīves ārvalstīs.Sazināmies arī ar Valkas pašvaldības koordinatori remigrācijas jautājumos un Attīstības nodaļas vadītāju Guntu Smāni, kura stāsta par citām iecerēm nometnēm remigrantiem.No 21. līdz 24. oktobrim Lilastē remigrantu ģimenes piedalījās latviešu valodas apguves nometnē, ko organizēja Latviešu valodas aģentūra. Nometnē tās dalībnieki mācījās valodu ar mākslas, dziesmu, kulinārijas un improvizācijas palīdzību.Raidījuma noslēgumā sazināmies ar Eiropas latviešu apvienības priekšsēdētāju un Valsts prezidenta padomnieci modernas valsts un ilgtspējības jautājumos Elīnu Pinto. Viņa stāsta par Latvijas radošās diasporas sadarbības forumu, kas 31.oktobrī un 1.novembrī norisinās Berlīnē.

48mins

1 Nov 2019

Rank #17

Podcast cover

Mudina atgriezties Latvijā. Vai Skandināvijas latvieši tam ir gatavi?

Stokholmā noslēdzies semināru cikls „Kā atgriezties Latvijā?”. Zviedrijas latvieši varēja uzzināt par darba iespējām Rīgā un reģionos, skolas gaitām bērniem un sadzīviskiem jautājumiem, uzzināt par vakancēm Latvijas reģionos un prasībām potenciālajiem darba ņēmējiem, kā arī uzklausīt pieredzes stāstus no tiem, kas atgriezušies Latvijā.Raidījumā Globālais latvietis. 21. gadsimts skaidrojam, cik liela bijusi aktivitāte un vai latvieši no Skandināvijas ir gatavi atgriezties dzimtenē. Raidījuma viesi: Rīgas plānošanas reģiona koordinatore Ramona Liepiņa-Krauja, Zemgales plānošanas reģiona koordinatore Anete Spalviņa, darba vakanču portāla "YourMove.lv" dibinātājs Jānis Kreilis un neatkarīgās izglītības biedrības pārstāve, privātās vidusskolas „Patnis” direktore Agnese Pūtele. Ar video zvana starpniecību raidījumā piedalās arī Ieva Reine no Zviedrijas. Viņa ir Ziemeļvalstu diasporas izglītības un kultūras grupas viena no vadītājām un pedagoģe, kā arī idejas autore šādiem semināriem Zviedrijas latviešiem par to, kā atgriezties dzimtenē.

46mins

25 Oct 2019

Rank #18

Podcast cover

Pasaules Brīvo latviešu apvienības loma diasporas kopienas mobilizēšanā

Ārpus Latvijas šobrīd dzīvo ap 370 000 latviešu, tāpēc raidījumā Globālais latvietis. 21.gadsimts skaidrojam, kāda ir Pasaules Brīvo latviešu apvienības (PBLA) loma diasporas kopienas mobilizēšanā, lai to neuztvertu tikai kā formālu virsorganizāciju. Kā veidot sadarbības tiltus starp dažādām latviešu biedrībām un platformām visā pasaulē un kā kļūt arvien atvērtākiem ikvienam ārlatvietim pasaulē.Un, ja kāds ir neizpratnē, kādēļ tieši šobrīd tāda saruna, tas tāpēc, ka šonedēļ PBLA valde sabraukusi Rīgā, lai apspriestu, kā mainījusies diasporas politika un kāda loma tajā PBLA. Raidījuma viesi: Justīne Krēsliņa, Eiropas latviešu apvienības (ELA) pārstāve PBLA valdē, Zviedrijas latviešu apvienības vicepriekšsēde, Kaija Petrovska, Amerikas latviešu apvienības (ALA) pārstāve, Andris Ķesteris, Latviešu nacionālās apvienības Kanādā (LNAK) prezidents, un Jānis Čečiņš, Latviešu apvienības Austrālijā un Jaunzēlandē pārstāvis.Ar videozvana starpniecību sarunā iesaistām arī Vācijas pārstāvi, portāla latviesi.com galveno redaktoru Kristapu Grasi.

43mins

4 Oct 2019

Rank #19

Podcast cover

Eiropas vasaras skolai jau 40 gadu!

Šis būs īpašs Eiropas Vasaras Skolai gads, jo svinam mūsu 40.gadu jubilēju! - tā var lasīt Eiropas vasaras skolas ( saīsinājumā EVS) mājas lapā. Vasaras skola savu darbu ir sākusi 28 jūlijā Dikļos  un bijuši ciemos arī Rīgā, lai tiktos ar Valsts Prezidentu un viesotos vairākos uzņēmumos.Bet šodien par to  kā skola  darbojas, kā top tās programma un ko tajā divu nedēļu laikā var apgūt šodien pārrunājam kopā ar mūsu studijas visiem.Studijā: Aira Priedīte, kura pārstāv Eiropas latviešu apvienības izglītības padomi, Ilze Atardo, kura dzīvo Itālijā kopš 2015. gada un ir Milānas latviešu skolas skolotāja, Eiropas vasaras skolas vadītāja. Kārlis Svilāns - galvenais audzinātājs, Austrālijā dzimis latvietis, kurš studē Nīderlandē. Piedalās šajā skolā jau 10. gadu. Matīss Smīdss - skolas dalībnieks jau trešo gadu. 16 gadu vecs latvietis, kurš dzīvo Rīgā un vēlas nākotnē būt Eiropas vasaras skolas audzinātājs. Marta Jansone arī ir skolas dalībniece jau trešo gadu. Viņa ir 13 gadu veca latviete, kas dzīvo Igaunijā. Patīk lasīt un sarunāties ar cilvēkiem.

48mins

9 Aug 2019

Rank #20