Rank #1: Otrais pasaules karš: cikls "Satumsums". Norises 1940.gadā otrajā pusē Latvijā

Pirmais raidījums bija veltīts kara sākumam un pirmajiem mēnešiem 1939. gada rudenī un ziemā. Otrais - notikumiem 1940. gada pirmajā pusgadā.
Šoreiz - par norisēm 1940.gada otrajā pusē, kad staļiniskais okupācijas režīms ķerās pie Latvijas neatkarības iznīcināšanas un sabiedrības sovjetizācijas.
Pirmais solis tūdaļ pēc okupācijas bija jaunā Ministru kabineta izveide ar mikrobiologu profesoru Augustu Kirhenšteinu priekšgalā 1940. gada 20. jūnijā. Stāsta vēsturniece, Rīgas Stradiņa universitātes asociētā profesore Daina Bleiere.
Par sabiedrības piekrišanu un atbalstu pārmaiņām bija jāliecina plašajām masu demonstrācijām, kuras centīgi un ar vērienu organizēja okupācijas režīms. Turpina Daina Bleiere.
Par Kirhenšteina valdības organizēto Latvijas valstiskuma demontāžas procesu pirmajos okupācijas mēnešos stāsta vēsturnieks, Latvijas Universitātes Vēstures institūta pētnieks Artūrs Žvinklis.
Jaunievēlētā tā sauktā Tautas saeima sanāca uz savu pirmo sēdi 21. jūlijā, un šajā saietā notika tas, kas līdz tam bija centīgi noliegts - deputāti vienbalsīgi un ar sajūsmu pasludināja Latviju par padomju republiku un lēma lūgt to uzņemt Padomju Savienības sastāvā. Tajā pašā dienā bijušais vadonis Kārlis Ulmanis oficiāli atkāpās no Valsts prezidenta amata, nākamajā dienā tika arestēts un izsūtīts uz Krieviju.
Šodien var šķist pat paradoksāli, ka starp todien Nacionālajā teātrī sanākušajiem neatradās neviens, kuram būtu bijis kas iebilstams pret savas suverēnās valsts iznīcināšanu. Turpina Daina Bleiere.
Tālākais jau bija gluži formāls process. Tautas Saeimas delegācija devās uz Maskavu, lai lūgtu uzņemt Padomju Latviju Padomju Savienības sastāvā. PSRS Augstākā Padome attiecīgo lēmumu pieņēma 1940. gada 5. augustā, kas arī uzskatāms par Latvijas Republikas aneksijas datumu. Tikām Latvijā turpinājās visas sabiedriskās dzīves sovjetizācijas procesw, to raksturo Latvijas Universitātes Vēstures institūta pētnieki Irēna Šneidere un Artūrs Žvinklis.
Neatņemama okupācijas režīma sastāvdaļa bija represijas pret potenciālajiem jaunās varas pretiniekiem. Sākumā gan šīs represijas vēl bija samērā mazs, kaislīgas un plašai sabiedrībai ne sevišķi pamanāmas.
Kā zināms, pirmajos okupācijas mēnešos nebija teju nekādas pretestības jaunās varas akcijām. Pirmās organizētās pretošanās pazīmes parādījās 1940. gada rudenī.
Mar 01 2020
31mins
Rank #2: „Dīpīši” – latviešu bēgļu nometņu iemītnieki

Sep 06 2015
30mins
Similar Podcasts
Zināmais nezināmajā
Krustpunktā
Īstenības izteiksme 15 minūtēs
Globālais latvietis. 21. gadsimts
Divas puslodes
Kā labāk dzīvot
Septiņas dienas Eiropā
Kursors.lv tehnoloģiju jaunumi
Šķiltava | Žurnāls Ir
Ģimenes studija
Podkāsts Svarīgās Detaļas | Juris Baltačs
Radioteātris - Inga Ābele: Klūgu Mūks
Satori podkāsti
Sportacentrs.com podkāsts
paga ko
Rank #3: Nāvessods Valmieras komjauniešiem. Kādi bija viņu noziegumi pret Latviju

Attēlā: 1920.gada 24.jūlija vakarā notika 1919.gada 22 decembrī nošauto Valmieras 11 komjauniešu izrakšana Valmieras mācītāja muižas tīrumā pie karātavu kalniņa un iezārkošana. Apglabāšana notika turpat 25.jūlijā.
Dec 11 2019
28mins
Rank #4: Krievija šodien. Saruna ar politsociologu Igoru Mintusovu

Mar 18 2018
31mins
Most Popular Podcasts
Rank #5: Seminārs Kuldīgā: fragmenti no priekšlasījumiem par jaunlatviešiem un medijiem mūsdienās

Mar 13 2016
30mins
Rank #6: Latviešu valodas situācija

Apr 06 2016
29mins
Rank #7: Pētera Stučkas padomju valdības laiks Latvijā 1919.gadā

Attēlā: Padomju Latvijas valdības locekļi pie valdības nama 1919. gada janvārī. No kreisās Jūlijs Daniševskis, Oto Kārkliņš, Dāvids Beika, Pēteris Stučka, Jānis Šilfs, Kārlis Pētersons.
Jan 09 2019
29mins
Rank #8: Starptautiskā organizācija Tautu Savienība un Latvijas loma tajā

Tautu Savienības tapšana ir saistīta ar Pirmā pasaules kara izskaņu, konflikts, kas tuvojoties tā noslēgumam, tiek dēvēts par karu, kam jāizbeidz visi kari. Konflikts ir bijis dramatisks, aizlauzis pasaules politisko spēku līdzsvara sistēmu un pasaules valstis spriež, kā no šādiem konfliktiem izvairīties nākotnē. Tautu Savienība tiek uzlūkota kā viens no instrumentiem. Bet Tautu Savienība nerodas tukšā vietā, ideja par šādu organizāciju pastāv jau līdz 1919.gadam.
Kas bija Tautu Savienība, kāda bija Latvijas loma tajā, raidījumā Šīs dienas acīm stāsta vēsturniece Latvijas Universitātes profesore Lilita Zemīte.
Feb 03 2019
30mins
Rank #9: Ebreju kopiena Latvijā līdz Otrajam pasaules karam

Attēlā: Ebreju veselības kopienas vasaras nometnē. 1930. g.
Jan 11 2017
29mins
Rank #10: Latviešu bēģļi Krievijā Pirmā pasaules kara laikā

Latviešu bēgļi Pirmajā pasaules karā ir pirmais lielais latviešu trimdinieku vilnis, kas pamet mūsu dzimteni 20. gadsimtā. Bet jau pirms Pirmā pasaules kara Krievijā ārpus Latvijas teritorijas dzīvoja 8 – 10 procenti no latviešu kopskaita.
Sep 02 2015
29mins
Rank #11: Eiropas vēstures stāsti Eiropas vēstures namā Briselē

Līdz ar to noslēdzās globālais militārais konflikts, kas bija sācies četrus gadus un trīsarpus mēnešus iepriekš, izvērties par vēl nepieredzēti postošu kara darbību, kas teju visos aspektos, izmainīja eiropiešu dzīvi, radīja citādu spēku līdzsvaru pasaulē, sagrāva vairākas impērijas Austrumeiropā, radot vietu jaunu nacionālu valstu, tajā skaitā arī Latvijas tapšanai.
Raidījuma Šīs dienas acīs veidotājs Eduards Liniņš oktobra nogalē viesojās Eiropas vēstures namā Briselē, tas ir Eiropas Parlamenta izveidots muzejs, kas atspoguļo tos būtiskos procesus, kuri veidojuši mūsu pasaules daļu tādu, kādu to pazīstam šodien. Muzeja ekspozīcijas pamatu veido priekšmeti, kurus tam deponējuši muzeji visā Eiropā, lai gan šobrīd Eiropas vēstures nams vāc arī pats savu krājumu, kas pamatā fiksē pašreizējos sociālos un politiskos procesus, bet arī atmiņas par mūsu pasaules daļas pagātni. Ar muzeja pastāvīgo ekspozīciju iepazīstina Eiropas vēstures nama radošā direktore slovēņu izcelsmes Daja Vovka van Gāla.
Nov 11 2018
30mins
Rank #12: Latgales kultūras nedēļa Rīgā 1958. gadā

Latgales kultūras nedēļa - lielākais latgaliešu kultūras pasākums Latvijā pēckara gados. Pasākumos Rīgā piedalās 600 pašdarbnieki no 14 Latgales rajoniem un pilsētām. Galvaspilsētā tika sarīkoti 18 koncerti. Kultūras nedēļa noslēdzās 13.decembrī ar plašu koncertu Akadēmiskajā drāmas (Nacionālajā) teātri. Preses izdevumos parādījās vairākas publikācijas par Latgales kultūru. Norisinājās diskusijas par nepieciešamību dibināt Rēzeknes novadpētniecības muzeju.
Dec 02 2018
29mins
Rank #13: Lietuvai - 100. Lietuvas nacionālā kustība un citi spēki 20. gs. sākumā

Feb 18 2018
29mins
Rank #14: Ziemassvētku kaujas nopietni ietekmēja atviešu nācijas turpmāko likteņgaitu

Jan 08 2017
30mins
Rank #15: Vācbaltiešu iecere izveidot savu valsti Baltijas telpā Pirmā pasaules kara beigās

Jan 20 2019
30mins
Rank #16: Merķeļa fenomens Latvijas kultūrā. Stāsta Aija Taimiņa

Dec 01 2019
30mins
Rank #17: Vai Jūs esat par demokrātisku un valstiski neatkarīgu Latvijas Republiku?

Tautas nobalsošanā piedalījās 1 666 128 (87,56%) balsstiesīgo Latvijas iedzīvotāju, no kuriem 1 227 562 (73,68%) izvēlējās atbildi "jā", bet 411 374 (24,69%) atbildēja "nē".[2] Aptaujā piedalījas arī PSRS karaspēka daļās pierakstītie Latvijas Republikas pastāvīgie civiliedzīvotāji.[
Sarunā ar vēsturnieci Dainu Bleieri.
Mar 02 2016
29mins
Rank #18: Lielbritānijas premjerministrs Vinstons Čerčils - izcils sava laika valsts vadītājs

Sep 30 2015
30mins
Rank #19: “Grēka un ienaida liesmās” - Ulda Neiburga stāsti par Otrā pasaules kara norisēm Latvijā

Tie ir raksti par to, kas Latvijā Otrā pasaules kara laikā noticis, izvēloties vēstījuma veidu, kas ir pa vidu starp akadēmisko literatūru, daiļliteratūru un populāriem rakstiem. Pamats ir nemainīgs – uz akadēmiskiem pētījumiem veidot stāstus, kas ir viegli uztverami plašai publikai.
Feb 17 2019
29mins
Rank #20: 1905. gada revolūcija. No pilsoniskās organizēšanās līdz bruņotam konfliktam. 2. daļa

Mar 06 2016
28mins