OwlTail

Cover image of Septiņas dienas Eiropā

Septiņas dienas Eiropā

Katru pirmdienu meklējam atbildes uz gobāliem jautājumiem, sekojam notikumiem Eiropas Savienībā un vērojam pasaules tendences, cenšoties izprast, kā tas viss galu galā ietekmē vai ietekmēs mūs tepat Latvijā.Katrā raidījumā atskatīsimies uz to, par ko iepriekšējā nedēļā runāja pasaulē un iezīmēsim tās tēmas, kas visdrīzāk nonāks Eiropas avīžu virsrakstos šonedēļ.

Weekly hand curated podcast episodes for learning

Popular episodes

All episodes

Read more

Katru pirmdienu meklējam atbildes uz gobāliem jautājumiem, sekojam notikumiem Eiropas Savienībā un vērojam pasaules tendences, cenšoties izprast, kā tas viss galu galā ietekmē vai ietekmēs mūs tepat Latvijā.Katrā raidījumā atskatīsimies uz to, par ko iepriekšējā nedēļā runāja pasaulē un iezīmēsim tās tēmas, kas visdrīzāk nonāks Eiropas avīžu virsrakstos šonedēļ.

Junkera pieci scenāriji Eiropas Savienības nākotnei

Podcast cover
Read more
Raidījumā Septiņas dienas Eiropā iepazīstinām ar Eiropas Komisijas vadītāja Žana Kloda Junkera pieciem scenārijiem Eiropas Savienības nākotnei. Par to, kur un kā Eiropai doties tālāk pēdējā raidījumā Septiņas dienas Eiropā spriežam ar Eiropas Komisijas pārstāvi Latvijā Innu Šteinbuku, Eiropas Parlamenta deputātu Krišjāni Kariņu un Latvijas Radio ziņu dienesta ārlietu korespondents Uģi Lībieti.

Pirmais scenārijs. Turpinām iesākto. 27 ES valstis pievērš galveno uzmanību savas pozitīvās reformu programmas īstenošanai saskaņā ar Eiropas Komisijas 2014. gada pamatnostādnēm „Jauns sākums Eiropai” un Bratislavas paziņojumu, par kuru 2016. gadā vienojās visas 27 dalībvalstis.

Otrais scenārijs. Tikai un vienīgi vienotais tirgus. 27 ES valstis pakāpeniski pārorientējas uz vienoto tirgu, jo nespēj rast vienotu kopsaucēju aizvien vairākās politikas jomās. Tas varētu nozīmēt ardievas atvērtajām robežām.

Trešais scenārijs. Tie, kas vēlas vairāk, dara vairāk. 27 ES valstis rīkojas tāpat kā pašlaik, taču atļauj dalībvalstīm, kuras to vēlas, vairāk sadarboties konkrētās jomās, piemēram, aizsardzībā, iekšējā drošībā vai sociālajos jautājumos. Izveidojas viena vai vairākas „ieinteresēto valstu koalīcijas”.

Ceturtais scenārijs. Darām mazāk, bet efektīvāk. 27 ES valstis koncentrējas uz to, lai vairāk un ātrāk gūtu rezultātus atsevišķās politikas jomās, vienlaikus darot mazāk jomās, kurās darbojoties, pēc dalībvalstu domām, nav nekādas pievienotās vērtības. Uzmanība un ierobežotie resursi tiek koncentrēti izvēlētās politikas jomās.

Piektais scenārijs. Darām daudz vairāk kopā. Dalībvalstis dažādās jomās nolemj, ka tām būs vairāk kopīgu pilnvaru un resursu un ka tās pieņems vairāk kopīgu lēmumu. Lēmumi Eiropas līmenī tiek pieņemti ātrāk, un tie tiek strauji īstenoti.

Mar 06 2017

37mins

Play

Vēlēšanu gads Eiropā. NATO - uz izjukšanas robežas vai arvien drošības garants

Podcast cover
Read more
Raidījumā Septiņas dienas Eiropā informējam par Eiropas lielo vēlēšanu gadu. Jau marta vidū Nīderlandē gaidāmas parlamenta vēlēšanas un pastāv iespēja, ka uzvaras laurus plūks galēji labējā Brīvības partija, kuras līderis, populists Gerts Vilders, neslēpj savu antisemītisko un antiislāma pārliecību. Vēlāk sava izvēle jāizdara Francijas un Vācijas vēlētājiem. Ko Eiropai nozīmēs šo vēlēšanu rezultāti? Vai varam pieņemt, kā Kremļa ietekme pastāv šo vēlēšanu priekšcīņās, līdzīgi kā tikko ASV vēlēšanās?

Vēl pētām, vai NATO tiešām ir uz izjukšanas robežas, vai tomēr, par spīti ASV administrācijas uzkrītošajiem mājieniem, ka visam jāmainās un ka tā ne pirkstiņu nepakustinās, pirms nesāks žvadzēt nauda, NATO vēl aizvien ir un paliek gan Latvijas, gan transatlantiskais drošības garants. Turklāt Vācija uzstāj, ka drošību un aizsardzību nedrīkst vairs skatīt tikai caur šauro 2% IKP prizmu, jo galu galā Vācija ik gadu velta tikpat lielu summu kā 37 miljardu lielo militāro budžetu nemilitārai "aizsardzībai", pasaules konfliktu risināšanai un konfliktu seku novēršanai. Tie ir konflikti, ko militāristi nav spējuši novērst. Studijā - Vidzemes augstskolas lektors, starptautisko attiecību un ES politikas procesu eksperts Jānis Kapustāns.

Vēl raidījumā Latvijas ārpolitikas institūta pētnieka, RSU lektora Mārtiņa Dauguļa komentārs par EK vadītāja Žana Kloda Junkera draudiem atkāpties no amata.

Feb 27 2017

33mins

Play

Postpatiesību laiks: Faktu nozīmes mazināšanās var radīt draudus drošībai

Podcast cover
Read more
Raidījumā Septiņas dienas Eiropā pievēršamies postpatiesību laikmetam. Pirms desmit gadiem Krievijas prezidents Vladimirs Putins savā uzrunā Minhenes Drošības konferencē brīdināja pārējo pasauli par to, ka viss mainās un ir laiks ieviest jaunu globālo drošības modeli ar vairākiem varas centriem, tostarp arī Maskavu. Rietumu pasaule Putinā neieklausījās, un šodien krievu mediji šo runu izmanto jau kā viņu prezidenta pareģojumu par šķelšanos Eiropā un ASV. Kā Putins palīdzēja šim pareģojumam piepildīties un vai postpatiesības ēra ir iestājusies tikai pateicoties Putina gaišreģībai, vai tomēr mainīgiem globāliem ģeopolitiskajiem apstākļiem arī bijusi sava nozīme?

Studijā saruna par to, kā patiesības un faktu nozīmes mazināšanās mūsdienu komunikācijā rada draudus starptautiskajai drošībai un demokrātijas pastāvēšanai un ar kādām metodēm varam censties apturēt puspatiesību un alternatīvo faktu uzvaras maršu. Raidījuma viešņas Ilva Skulte, Rīgas Stradiņa Universitātes Komunikācijas studiju katedras asociētā profesore un maģistra studiju programmas Komunikācija un mediju studijas vadītāja.

Vēl raidījumā Starptautisko pētījumu centra direktores Gundas Reires komentārs par to, vai pēc Maikla Flina atkāpšanās no Trampa nacionālās drošības padomnieka amata varam atviegloti uzelpot, ka Krievijas ietekmes draudi ir novērsti.
Rietumos nereaģēja pietiekami nopietni uz Putina paziņojumu pirms 10 gadiem

Arvien biežāk sabiedrībā runājam par postpatiesības ēru jeb laiku, kad emocijām un viedokļiem ir lielāks spēks ietekmēt cilvēku lēmumus, nekā pārbaudāmiem un patiesiem faktiem. Tieši šo bieži piesauc kā vienu no iemesliem britu balsojumam par labu ES pamešanai, amerikāņu atbalstu Donaldam Trampam, kā arī Rietumu sašķeltajām sabiedrībām. Postpatiesība bija fokusā arī ikgadējā Minhenes drošības konferencē. To gaidot, Kremlim piederošais TV kanāls “Rossija 1” pagājušajā nedēļā, atcerējās pēdējo reizi, kad tajā piedalījās Krievijas prezidents. Tieši pirms 10 gadiem Vladimirs Putins savā uzrunā brīdināja pārējo pasauli par to, ka viss mainās un ir laiks ieviest jaunu globālo drošības modeli ar vairākiem varas centriem, tostarp arī Maskavu. Šāds modelis aizstātu pastāvošo, viņaprāt, neefektīvo un nemoderno ASV un Transatlantiskās alianses globālās uzraudzības modeli ar centru Vašingtonā, kas netiekot gala ar jaunās pasaules iespējamiem izaicinājumiem. Jau minētais televīzijas kanāls šo runu nu pozicionē teju kā pareģojumu.

“Ir tāds teiciens vislabāk pareģot nākotni ir īstenot to, tātad uzsākt pašiem tos projektus, saka Austrumeiropas politikas pētniecības centra izpilddirektors Andis Kudors. Kudors norāda, ka Putina runa Minhenē liecināja par Krievijas elites vilšanos tās mēģinājumos uzlabot attiecības ar Rietumiem.

"Šī Minhenes runa jau bija kā turpinājums, kā plāns, ko Krievija darīs. Krievija vienmēr ir runājusi par ASV kā globalizācijas virzītāju, kas to īsteno tikai savu savtīgu interešu pēc. Tas, ka var būt “win win” stratēģija, ka visi ir uzvarētāji, to viņi ir nolieguši. Tāpēc šī politika, kas pēc tam tika veidota, un 2008., 2009. gadā tika Krievijas ārpolitiku veidojošajos dokumentos nostiprināta, bija runa par multipolāro pasauli. Un dokumentos tas parādās tieši pēc šīs Minhenes runas. Tādā ziņā viņi ir ne tik daudz gājuši uz savas varenības vairošanas, lai arī izveidotos par kaut kādu dabisku pasaules gravitācijas centru, vienu no, drīzāk viņi operējuši tajā pašā Ļeņina stilā - domājot, ko darīt ārpusē. Teiksim tāda globālā pieeja un drosme rīkoties citās valstīs, lai viņas darbotos it kā labvēlīgi Krievijai, nu katrā ziņā Krievijas elitei, bet noteikti ne visai Krievijai. Tās jau ir senas tradīcijas. Bet Minhenes runa, manuprāt, bija kaut kādā ziņā Putinu plānu paziņošana, uz ko Rietumos nereaģēja pietiekami nopietni," analizē Kudors.

Feb 20 2017

35mins

Play

Pieaug protestu nozīme. Krīt valdības, tauta parāda savu gribu

Podcast cover
Read more
Raidījumā Septiņas dienas Eiropā pievēršamies protestiem. Ar to palīdzību pēdējo gadu laikā gan gāztas valdības, gan parādīta tautas griba. Ukrainā gāzts prokremliskais prezidents, Rumānijā panākts, ka valdība atsakās no korumpantiem labvēlīga dekrēta, savukārt Polijas valdošā partija "Likums un taisnīgums" un Trampa administrācija ASV regulāri sastopas ar tautas dusmām. Kā varētu skaidrot šo protestu uzplaukumu? Kāpēc dažas tautas ir naskākas protestētājas un vai tiešām mēs latvieši esam tik kūtri aktīvi paust neapmierinātību par valdības lēmumiem un dzīves apstākļiem?

Studijā turpināsim protestu tematu. Vai protestu kustības un sociālo mediju aktīvitātes ir liberālās sabiedrības monētas otra puse populistisko partiju uzplaukumam? Vai mūsdienu Rietumu pasaulē protesti pret pastāvošo iekārtu vēsta par jauna laikmeta ievadīšanu, vai drīzāk tās ir aizgājušās liberālās ēras pēdējās agonijas un spazmas? Studijas viesi: Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes dekāns, politikas zinātnes profesors Juris Rozenvalds un Jānis Buholcs, Vidzemes Augstskolas pasniedzējs, mediju un sociālo mediju eksperts.

Pieaug protestu nozīme

Pilsoniskā sabiedrība ir neatņemama daļa no funkcionējošas demokrātijas, jo pilsoniskās sabiedrības galvenais uzdevums ir radīt priekšnoteikumus līdzdalībai. Allaž pierasts dzirdēt, ka kādā pasaules vietā notiek skaļi protesti pret kādu globālu vai lokālu problēmu. Ierasts domāt, ka galvenais iemesls ir cilvēku vēlme izgāzt savas dusmas.

Viens no skaļākajiem pēdējā laika protestiem Eiropā ir Rumānijas iedzīvotāju masveida pretestība valdībai, kura vēlējās aizsargāt smagos korupcijas noziegumos apsūdzētos. Tautas kustībai izdevās apturēt strīdīgos likuma grozījumus un gandrīz panākt valdības krišanu. Līdzīgi protesti notiek arī Polijā, kur valdošā partija Likums un taisnīgums pamanās izraisīt sabiedrības dusmas, kas izvēršas protesta akcijās.

Protams, liela daļa pēdējā laika protestu ir saistīti ar Donalda Trampa ievēlēšanu. Ja sākotnēji šie protesti atgādināja mērķtiecīgu pilsoniskās sabiedrības stāju, tad bieži vien jau pāraug arī komiskos notikumos. Piemēram, Īrijā protestētāji pauda neizpratni par valsts augstākajām amatpersonām, kas varētu doties uz Svētā Patrika dienas svinībām uz Vašingtonu. Principā Īrijas politiķi to dara katru gadu, vienīgā atšķirība, šogad ASV prezidents ir Donalds Tramps.

Viennozīmīgi spēcīgāko iespaidu par protestiem pēdējā laikā ASV ir atstājis tā sauktais „sieviešu maršs”. Īpaši jau pēc tam, kad spēcīgas un sabiedrībā labi zināmas personas pauda savu viedokli un atbalstu cīņai. Viena no tādām bija Madonna.

Vai Skotijā būs jauns referendums?

Jau pirms pagājušā gada jūnija, kad  briti devās pie balsošanas urnām piedalīties Brexit referendumā, gaisā virmoja runas par atkārtotu skotu neatkarības referendumu. Pagājušajā nedēļā medijos parādījās informācija, ka britu premjere Tereza Meja jau gatavojas skotu neatkarības referendumam nr.2. Komentē LU asociētais profesors Daunis Auers.

“Spiediens jaunam referendumam nāk no Skotijas reģionālās valdības. Proti, skotu likumdevējā, 54 no 59 deputātiem ir no Skotu nacionālās partijas, tā ir tā partija, kas atbalstīja referendumu pirms divarpus gadiem un kas arī tagad aģitē par iespēju rīkot jaunu referendumu par Skotijas izstāšanos no Lielbritānijas. Tātad ir skaidrs, ka ir politiskais atbalsts, bet problēma ir tāda, ka ir vajadzīga atļauja no britu valdības, no britu parlamenta, lai rīkotu saistošu referendumu Skotijā. Un šobrīd izskatās tā, ka britu premjere negrasās dot šādu atļauju, tāpēc, ja referendums notiktu, tas nebūtu saistošs, tas būtu vairāk psiholoģisks, kas liktu britu valdībai ņemt vērā skotu intereses diskusijās ap Brexit.

Mejai politiski īsti nav ko zaudēt, jo no šiem 59 skotu deputātiem, kas ir parlamentā , tikai 1 ir no konservatīvās partijas, tātad konservatīvajai partijai nav liels vēlētāju [skaits] Skotijā, tātad politiski viņai nav ko zaudēt, kaut kādas balsis vai ietekmi. Drīzāk ir jautājums par to, kā tas varētu ietekmēt pārējo Lielbritāniju, bet pārējā Lielbritānija jau ir pret Skotijas izstāšanos. Otrs jautājums ir par atbalstu, jo kopš referenduma sabiedriskās domas skaidri norāda, ka skotu vēlētāji ir pret atdalīšanos no Lielbritānijas. Visas aptaujas līdz pat pēdējai, kur mazlietiņ mainījās rezultāti, ir stabili paturēts šis te 10 punktu starpību, proti, 55% ir par palikšanu, 45% ir par šķiršanos. Ja viņiem tagad būtu jāizvēlas - palikt ES, bet izstāties no Lielbritānijas, nav skaidrs, kā viņi balsotu. Jo tā ikdienas pieredze skotiem tomēr ir daudz vairāk saistīta ar mijiedarbību ar Angliju, [Velsu] un Īriju , daudz mazāki ir kontakti ar Eiropu. Un tad vēl viens faktors, kas jāņem vērā, - mēs īsti nezinām, kā Eiropa uztvertu Skotiju. Ir skaidrs, ka Spānija nav labvēlīgi noskaņota par Skotijas iestāšanos ES, jo uzskata, ka tas varētu būt negatīvs signāls katalāņu nacionālistiem. Un arī nav skaidrs, kā tas varētu notikt, jo - pārējā Lielbritānija izstājas un Skotija paliek? Bet Skotija jau nav ES biedrs, valsts, tā kā visticamāk tas nevarētu notikt, Skotijai būtu jāiestājas no jauna, un tas nozīmē, ka Skotijai būtu sarunas, diskusija utt. Un vēl - katrai valstij ir veto tiesības par jauniem biedriem, tāpēc ir risks, ka Spānija vai kāda cita valsts, varētu neapstiprināt Skotijas iestāšanos ES. Tāpēc tas ceļš nemaz nav tik vienkāršs un viennozīmīgs, kā skotu nacionāļi stāsta saviem vēlētājiem.”

Feb 13 2017

36mins

Play

Amerikas lēmumu ietekme Eiropā un Eiropas aicinājums būt vairāk vienotiem

Podcast cover
Read more
Šonedēļ raidījumā "Septiņas dienas Eiropā" apskatīsim to, kā pasaule reaģējusi uz prezidenta Trampa izsludināto un pretrunīgi vērtēto migrācijas ierobežošanas rīkojumu. Vai attaisnosies ASV bēgļu izmitināšanas programmas apturēšana uz 120 dienām, vīzu neizsniegšana ceļotājiem no 7 musulmaņu valstīm un pastiprināta imigrantu pārbaude, lai tikai atstātu "radikālos islāma teroristus" ārpus ASV? Vai arī tas ir tikai solis tālāk Trampa protekcionisma un norobežošanās politikā? Studijā saruna ar Ārlietu ministrijas parlamentāro sekretāri Zandu Kalniņu-Lukaševicu un  portāla "Delfi" Eiropas un starptautisko ziņu žurnālistu Filipu Lastovski.

Pagājušajās nedēļas izskaņā Eiropadome prezidents Donalds Tusks brīdināja, ka "...Eiropas Savienības izjukšana novedīs pie reālas atkarības no galvenajām lielvarām: ASV, Krievijas un Ķīnas. Tikai kopā mēs varam būt pilnīgi neatkarīgi." Tādā fatālā noskaņojumā piektdien pulcējās visi ES valstu līderi uz samitu Maltā. Studijā pievērsīsimies tam, ko vadītāji sprieduši par ES nākotnes scenārijiem un par visiem sasāpējušo migrācijas jautājumu.

Vēl raidījumā sekosim līdzi konflikta uzliesmojumiem Ukrainā. Kopš 29. janvāra prokremliskie kaujinieki pastiprināti apšauda Ukrainas spēku pozīcijas pie Avdijivkas. Apšaudīti tiek arī dzīvojamie rajoni. Pilsēta ir palikusi bez ūdens, apkures un elektrības.

Reakcija uz prezidenta Trampa izsludināto un pretrunīgi vērtēto migrācijas ierobežošanas rīkojumu

27.janvārī Tramps izdeva rīkojumu, kas paredzēja turpmākās 90 dienas aizliegt valstī ieceļot 7 arābu valstu pilsoņiem, kā arī uz 120 dienām apturēt bēgļu uzņemšanu. Reakcija uz šo notikumu bijusi dažāda- vieni smīkņā par to, cik šokēta ir pasaule, ka ir uzradies politiķis, kas beidzot pilda savus pirmsvēlēšanu solījumus, citi devās nu jau kārtējā protesta akcijā.

Šis rīkojums nepilnas pusotras nedēļas laikā nepārtraukti ielaužas ziņu virsrakstos, daudzi to pēla, citi to slavēja.

Kamēr rīkojumu apstrādāja tiesās, Trampa pārstāvji kameru priekšā centās attaisnot un paskaidrot Trampa rīkojumu. Ņemot vērā, ka prezidenta administrācija nebija iepriekš brīdinājusi atbildīgās aģentūras par plānoto aizliegumu, cilvēkiem bija daudz jautājumu. Piemēram, vai tas attiecas uz zaļo karšu turētājiem, kuru dzīves, ģimenes un mājas ir ASV. Uz šo jautājumu Baltā nama pārstāvis Reince Priebus intervijā atbildēja ar “ nē, tas neattiecas, bet, jā, tas attiecas, ja viņi nāk no konkrētajām valstīm.” Vien pāris dienas pēc rīkojuma izsludināšanas Baltais nams zināja teikt, ka tas tomēr neattiecas uz zaļo karšu turētājiem.

Tikmēr prezidenta padomniece Kelianna Konveja turpināja pasaulei pasniegt “alternatīvos faktus” un mazliet pārcentās intervijā TV kanālam MSNBC.
“Šajā gadījumā Tramps pieprasa ekstrēmas drošības pārbaudes [cilvēkiem no] septiņām valstīm, kuras prezidents Obama iepriekš bija identificējis kā augsta riska valstis. Viņš pat nepievienoja nevienu valsti šim sarakstam. Turklāt tas ir īslaicīgi. Es varu derēt, ka cilvēkiem tā ir pilnīgi jauna informācija, bet Obama uz 6 mēnešiem pārtrauca irākiešu bēgļu programmu pēc tam, kad divi radikalizējušies irākieši izrādījās Bowling Green slaktiņa rīkotāji.”
Trampa administrācija ir sasniegusi jaunu līmeni, kurā tiek izdomāti terorakti, proti, Konvejas pieminētais Bowling Green slaktiņš, kas nekad nav noticis. Divi irākiešu bēgļi gan tika aizturēti par saistību ar terorismu Irākā, jo viņu pirkstu nospiedumi tika atklāti uz bumbas, kas novietota ceļmalā. Arī irākiešu bēgļu liegums ir tālu no patiesības, jo programma netika apturēta, bet tika pārskatīta. Tas sarežģīja procesu irākiešiem , kuri vēlējas iegūt bēgļa statusu ASV, bet tas to neapturēja.

Vēl viens jautājums, par kuru Baltajam namam nācās taisnoties, ir septiņu valstu saraksts. Irāka, Irāna, Lībija, Somālija, Sudāna, Sīrija un Jemena ir valstis, kuru piederīgajiem Tramps vēlējās liegt iebraukšanu ASV, lai pasargātu amerikāņus no terorisma. Sarakstā pietrūkst to valstu, no kurām reāli ASV iepriekš ieradušies teroristi - Afganistānas, Saūda Arābijas un Pakistānas. Jeb, kā norādījis politologs Īans Bremers, to valstu, kurās Trampam ir bizness.

Taču svarīgākais no punktiem attiecas uz 120 dienu ilgu bēgļu uzņemšanas programmas pārtraukšanu. Tramps uzskata, ka patvēruma meklētāji pārāk vienkārši tiek iekšā valstī un ir nepieciešamas ekstrēmas cilvēku pārbaudes pirms statusa piešķiršanas. Taču kopš 11.septembra teroaktiem imigrantiem saņemt uzturēšanās atļauju ir krietni sarežģīti. Lai sīrietis saņemtu patvērumu ASV, viņu pārbauda 9 dažādas drošības aģentūras, tai skaitā FIB. Jāpiemin, ka striktais un garais process iepriekš sabiedrībā ticis asi kritizēts, īpaši, kad runa bijusi par irākiešu bēgļiem, kas Irākas kara laikā palīdzējuši ASV armijai.

Bēgļu uzņemšanas programmas apturēšanu nosodīja ANO ģenerālsekretārs Antonio Gutjerešs:
“Šis nav vislabākais veids, kā pasargāt ASV vai jebkuru citu valsti no iespējamu terorstu iefiltrēšanos. Es nedomāju, ka šis ir efektīvs veids, kā to darīt un, manuprāt, šādus līdzekļus vajadzētu pārtraukt izmantot ātrāk, nevis vēlāk”
Protams, Trampa lēmumam bija arī atbalstītāji Eiropas galēji labējo partiju rindās. Tādu netrūkst ne Francijā, ne Itālijā, ne Vācijā, ne Nīderlandē. Starp citu, Nīderlandes Brīvības partijas līderis Grīts Wilders adaptējis Trampa saukli “Padarīt Nīderlandi atkal varenu!”. Arī Trampa, iespējams,  mīļākais brits Naidžels Farādžs BBC norādīja, ka atbalsta Trampa lēmumu.
“Es piekrītu konceptam, ko sauc par demokrātiju. Tas, ko liela daļa komentētāju aizmirst, ir, ka viņu ievēlēja, lai viņš būtu skarbs. Viņu ievēlēju, lai viņš darītu visu iespējamo, lai pasargātu Ameriku no ISIS teroristu iefiltrēšanās. Viņam ir tiesības to darīt.”
Vakar agri no rīta Sietlas tiesa uz laiku apturēja liegumu ieceļot 7 musulmaņu valstu pilsoņiem, un Baltajam namam šodien tiesā ir jāiesniedz detalizētāks pamatojums šādam lēmuma,

Gan pats Tramps, gan viņa padomnieki publiski pārmeta tiesnesim šādu rīcību. Jau īsi pēc tiesneša Džeimsa Robarta izsludinātā lēmuma Tramps sava Twitter kontā rakstīja:
“Šī, tā sauktā, tiesneša viedoklis, kas būtībā atņem mūsu valstij tiesībsargājošas institūcijas, ir muļķīgs un tiks sagrauts!”
Arī Trampa pārstāvji, kuri sarunājās ar medijiem, bieži norādīja uz to, ka valsts ierēdņi un tiesībsargājošo iestāžu darbinieki nesastrādājas ar Balto namu. Šķiet, jaunā prezidenta administrācija uzskata, ka sadarbošanās ir vienāda ar bezierunu pakļaušanos Trampa rīkojumiem, pat tad, ja tie, iespējams, ir pretrunā ar ASV konstitūciju.

Feb 06 2017

39mins

Play

Francijas prezidenta priekšvēlēšanu kampaņā solījumu netrūkst

Podcast cover
Read more
Šonedēļ raidījumā Septiņas dienas Eiropā pievēršamies Francijas prezidenta priekšvēlēšanu kampaņai. Cīņa rit pilnā sparā un solījumu netrūkst. Viens no nopietnākajiem kandidātiem - Republikāņu partijas izvirzītais Fransuā Fijons - sankcijas pret Krieviju sauc par bezjēdzīgām, kā arī saka, ka nepieciešams veidot ES drošības spēkus, kas darbotos paralēli NATO.

Studijā saruna par korupciju. Iznācis ikgadējais korupcijas uztveramības indekss, kur Latvija ierindojas 44. vietā starp 176 valstīm. Latvijai tas ir gan kāpums, gan kritums, jo punktu vairāk, bet vieta šogad zemāka. Atpaliekam arī no mūsu tuvākajiem kaimiņiem - Lietuvas un Igaunijas. Interesants ir arī "Transparency International" pētījums, kur velk paralēles starp korupcijas uztveramību un populisma pieaugumu Eiropā un citur. Jo vairāk uztver, ka pastāvošā iekārta ir korumpēta, jo vieglāk iestāstīt, ka lietas drastiski jāmaina. Par spīti tam, pašas populistu partijas nav nemaz tik tīras, pret vairākām uzsāktas izmeklēšanas par naudas atmazgāšanu un nelikumīgiem ziedojumiem. Raidījuma viesis sabiedrība par atklātību :Delna" direktors Jānis Volberts.

Vēl raidījumā skaidrojam, kādas ir bijušā Eiropas Parlamenta prezidenta, sociāldemokrāta Martina Šulca izredzes cīņā ar Merkeli par kanclera krēslu Vācijā.

Jan 30 2017

33mins

Play

EP priekšsēdētāja vēlēšanu jampadracis, Trampa un Krievijas attiecības

Podcast cover
Read more
Raidījumā Septiņas dienas Eiropā reportāža no Strasbūras par Eiropas Parlamenta priekšsēdētāja vēlēšanu jampadraci. Izjukusi "lielā koalīcija" un kristīgie demokrāti ieņēmuši visus vadošos amatus Eiropas Komisijā, Padomē un nu arī Parlamentā.

Studijā saruna par nu jau amatā ieceltā ASV prezidenta Donalda Trampa attiecībām ar Krieviju, Putina pieredzi vēlēšanu ietekmēšanā un to, kā pagājušā gadā gūtās mācības Krievija varētu pielietot šogad gaidāmajās vēlēšanās Vācijā un citās Eiropas valstīs. Un galu galā - ko nākotne sola Baltijas valstīm? Studijā neatkarīgais žurnālists Igors Vatoļins un Austrumeiropas politikas pētījumu centra direktors Andis Kudors.

Vēl raidījumā Eiropas Parlamenta deputāta Krišjāņa Kariņa komentārs par Trampa juceklīgo komunikāciju ar naidniekiem un sabiedrotajiem un ko tas nozīmē Eiropai.

Jan 23 2017

38mins

Play

Pasaules ekonomikas forumu Davosā: politiskie līderi un viņu uzdevumi

Podcast cover
Read more
Raidījumā Septiņas dienas Eiropā fokuss uz Pasaules ekonomikas forumu Davosā. Šī gada foruma sauklis ir "Atsaucīga un atbildīga vadība" un forumā pievērsīsies jautājumam par mūsdienu politiskajiem līderiem un viņu uzdevumiem. Raidījumā skaidrosim, kādam ir jābūt vadītājam 2017. gadā un kas jāmācās no pērno gadu kļūdām, lai risinātu politiskās uzticības krīzi.

Studijā saruna par to, kā norisinās šādi forumi un kā saujiņa cilvēku no Latvijas rūpējas par to, lai arī mūsu valsts vārds izskan uz globālās skatuves. Raidījuma viesis: biežs Davosas foruma viesis, "Ekonomistu apvienības 2010" prezidents Ojārs Kehris.

Vēl raidījumā arī pievēršamies šajā nedēļā gaidāmajām Eiropas Parlamenta prezidenta vēlēšanām, kā arī aplūkojam vienošanos starp Eiropas Tautas partiju un sociāldemokrātiem, kuri nu vairs nevēlas pie tās turēties.
Pasaules ekonomikas forums Davosā

17. janvārī sākas ikgadējais Pasaules ekonomikas forums Davosā. Pirms gada foruma fokusā bija patvērumu meklētāji un terorisms, bet šogad galvenais uzsvars ir uz līderību, jo, kā norāda foruma rīkotāji, “pagājušais gads ir parādījis, ka līderiem ir jāspēj atbildēt uz viņu vēlētāju prasībām, un arī jāspēj arī dot nākotnes vīzijas, lai cilvēki varētu cerēt uz labāku rītdienu”. Tieši tāpēc šī gada Davosas foruma devīze ir „Atsaucīga un atbildīga vadība”. Forums arī izvirzījis piecas 2017. gada līderu prioritātes, kuras apskatīsim turpmākajās minūtēs.

Kā pirmo no prioritātēm, forums uzsver ceturto industriālo revolūciju, kas ne tikai maina industrijas, bet arī dažas pazudina un ātri izveido jaunas. Attīstās jaunās tehnoloģijas, turklāt strauji. Šīs pārmaiņas nodrošinās to, ka tas, kas reiz bijis zinātniskā fantastika, drīz kļūs par realitāti. Tas arī nozīmē, ka daudzi cilvēki var zaudēt darbu par labu robotiem vai notiekot jau minētajām pārmaiņām industrijā. Protams, būtisks faktors ir arī globalizācija, kas ļauj uzņēmumiem vieglāk pārvietot savas ražotnes uz valstīm, kur izmaksas ir krietni lētākas.

Tāpat starp prioritātēm ir dinamiskas un iekļaujošas globālās pārvaldes sistēmas izveidošana, kas cieši saistīta ar iepriekš minēto tehnoloģiju attīstību un globalizācijas procesu.

Trešā prioritāte pievēršas jautājumam, kas jau kādu laiku aktuāls Rietumu pasaulē - lēnajam ekonomikas izaugsmes tempam. Ja pirmskrīzes laikā iekšzemes kopprodukts gadā pieauga par apmēram 5%, šobrīd tie ir vidēji 3%, pēc ekonomistu aprēķiniem -  Latvijas IKP izaugsme  pagājušajā gadā bija vien 1-1.6% līmenī.

Kā pēdējā, bet noteikti ne mazsvarīgākā, prioritāte ir valdošā uzticības krīze. Cilvēki baidās par savu nākotni, zaudē ticību valsts iestādēm un 2016. gads parādīja, kā šo faktoru ignorēšana var izvērsties. Šogad gaidāmas svarīgas vēlēšanas gan pie mums, gan vairākās Eiropas valstīs un šeit līderiem būs īpaša nozīme.

Jan 16 2017

37mins

Play

Aktivitātes kibertelpā: kā nevainīga rīcība internetā var vājināt valsts drošību?

Podcast cover
Read more
Raidījumā Septiņas dienas Eiropā pievēršamies aktivitātēm kibertelpā. Ņemot vērā kiberuzbrukumu un viltus ziņu ietekmi ASV prezidenta vēlēšanu laikā un ielaušanos OECD datu sistēmā, kas mums jāzina par drošību kibertelpā? Kā šķietami nevainīga rīcība internetā, teorētiski, var vājināt Latvijas drošību?

Studijā salīdzinām Maltas Eiropas Savienības Padomes prezidentūras izvirzītās prioritātes ar Ārlietu ministrijas izvirzītajām ārpolitikas prioritātēm 2017. gadam. Viesi - Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Ojārs Ēriks Kalniņš un Latvijas Ārpolitikas pētnieks Māris Andžāns.

Vēl raidījumā skaidrojam, kādu ietekmi uz “Brexit” sarunām atstās Lielbritānijas vēstnieka Eiropas Savienībā Aivana Rodžersa atkāpšanās no amata un premjerministre Terēzas Mejas ātri nozīmētais aizvietotājs - Tims Berovs.

Jan 09 2017

35mins

Play

Aizvadītā gada lielākie politiskie satricinājumi un izaicinājumi

Podcast cover
Read more
Šī gada pirmajā raidījumā Septiņas dienas Eiropā vispirms atskatīsimies uz nu jau aizgājušo 2016. gadu.

"Pasaule mainās un vairs nebūs tāda, kādu mēs to pazinām līdz šim," skandināja analītiķi, kamēr mēs saķērām galvas par „neiespējamo” iznākumu “Brexit” referendumā un pārsteidzoši aso ASV prezidenta vēlēšanu negaidīto rezultātu. Ar nožēlu vērojām, reiz teju vai Eiropas Savienības dalībvalsts Turcijas ieslīgšanu aizvien dziļākā autoritārismā, kamēr senas reliģiskās domstarpības turpināja barot asinsizliešanu Tuvajos Austrumos. Rietumos bailes un neziņa baroja dažu sabiedrības slāņu neapmierinātību, bet arī paši baidījāmies un bažījāmies par populistu un antieiropeisko partiju panākumiem un pozīciju nostiprināšanu Polijā, Ungārijā, Nīderlandē, Francijā, Itālijā, Austrijā, Vācijā un citur. Daudzi šo gadu jau kopš vasaras dēvē par visu laiku sliktāko gadu - kāpēc tā un cik liela ietekme šādu uzskatu veidošanā ir medijiem un sociālajiem tīkliem, skaidrosim raidījuma sākumā.

Studijā kopā ar viesiem gan atskatāmies uz pagājušā gada lielākajiem politiskajiem satricinājumiem un izaicinājumiem, gan arī meklējam atbildes uz jautājumu, kas mūs sagaida nākamajā gadā. Vai populisma vilnis jau sasniedzis augstāko punktu: kas gaidāms vēlēšanās Vācijā, Nīderlandē un Francijā, vai gaidāmas pārmaiņas konfliktu kartē? Par to visu spriedīsim kopā ar studijas viesiem: žurnāla „ir” žurnālistu un komentētāju Paulu Raudsepu, Latvijas Ārpolitikas institūta direktora vietnieku Kārli Bukovski un Eiropas kustības Latvijā prezidentu Andri Gobiņu.

Jan 02 2017

38mins

Play

Saticība, mīlestība un pats svarīgākais - miers. Vērtības, ko pasaule piemirsusi

Podcast cover
Read more
Raidījuma Septiņas dienas Eiropā studijā saruna nevis par krīzēm, kariem, teroru un nāvi, bet par garīgajām vērtībām - mīlestību, saticību un, svarīgākais, mieru - meklēsim veidu, kā atkal iestatīt mūsu morālo kompasu uz Ziemeļiem. Viesi studijā: Latvijas Universitātes Teoloģijas fakultātes docents priesteris Andris Priede un teoloģijas un skatuves režijas studente Estere Pumpura.

Eiropols jau pirms kāda laika brīdināja, ka ir liela iespēja piedzīvot teroristu uzbrukumus Eiropā Ziemassvētku laikā. Smagās automašīnas triekšana cilvēku pūlī Berlīnē un bērna-spridzinātāja aizturēšana Ludvigshafenē lielāko uzmanību šobrīd liek pievērst Vācijai. Ja pieaugušo uzbrucēju fenomenu allaž cenšas skaidrot ar kādu iekšēju vilšanos vai piepildījuma trūkumu, tad bērnu izmantošanu ir grūti aptvert. Kā izskaidrot cilvēka vēlmi ziedot savu dzīvību, lai nogalinātu citus, skaidro Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības augstskolas lektore, psiholoģe Kristiāna Lapiņa.

Vēl raidījumā sekosim ielenktās Sīrijas pilsētas Alepo civiliedzīvotāju ciešanu cilvēcīgai sejai - tvitermeitenes Banas Alabedas liktenim. Pētīsim arī terorismu. Tas pēdējā laikā ir mainījies - biežāk uzbrukumus rīko vientuļnieki un bērni spridzinātāji. Aplūkosim pašas organizācijas un vientuļnieku teroristu psiholoģisko raksturojumu.

Dec 26 2016

34mins

Play

Eirosamitā apspriestais - migrācijas krīze, Alepo slaktiņš, "Brexit" tuvošanās

Podcast cover
Read more
Raidījuma Septiņas dienas Eiropā studijā saruna par 15.decembrī Eiropas Savienības dalībvalstu līderu samitā Briselē apspriesto - migrācijas krīzi, drošības jautājumiem, Sīrijas humāno katastrofu, "Brexit" tuvošanos, ekonomikas izaicinājumiem un daudz ko citu. Raidījuma viesis portāla "Delfi" Eiropas un starptautisko ziņu žurnālists Filips Lastovskis.

Vēl raidījumā sekojam līdzi Trampa administrācijas veidošanas aprisēm: kas ir Trampa izvēlētie cilvēki un kā viņu pagātne var ietekmēt ASV attiecības ar Eiropu un Amerikas un pasaules nākotni. Kā arī stāstīsim par ES virzību uz bezvīzu režīmu ar Ukrainu un Gruziju.

Dec 19 2016

28mins

Play

Eiropols brīdina par "Daīš" uzbrukumiem; Eiropas ekonomika - populisms un reālitāte

Podcast cover
Read more
Radikālais grupējums „Daīš” plāno sarīkot jaunus uzbrukumus Eiropā - ar šādu brīdinājumu klajā nācis Eiropas policijas birojs Eiropols, norādot, ka uzbrukumi nozīmīgiem infrastruktūras objektiem gan ir maz ticami. Raidījumā Septiņas dienas Eiropā skaidrosim, ko Eiropola brīdinājums par “Daīš” jaunā runas vīra mudinājumu veikt jaunus terora aktus, nozīmē mums Eiropā. Vai pirmssvētku un svētku laikā Eiropas pilsētās varam justies droši? 

Tuvojas Ziemassvētki, kad visa kristīgā pasaule svinēs vienus no gada svarīgākajiem reliģiskajiem svētkiem. Un šajā laikā Eiropas drošības iestāde Eiropols ir brīdinājusi, ka šogad atkal pastāv augsts risks teroraktiem no radikālajām islāma organizācijām. Galvenokārt tiek minēta tā dēvētā Islāma valsts un atsevišķas "Al-Qaeda" vienības. Eiropola direktors Robs Vainvraits ir brīdinājis, ka risku līmeni apliecina galveno radikāļu runas vīru vēstījumi.

"Tas, ko esam pamanījuši pēdējo mēnešu laikā, ir uzsvaru maiņa Islāma valsts līderu vēstījumos. Viņi vairāk iedrošina individuālus kaujinieku uzbrukumus. Iemesls tam ir noteikti ciešākā drošības kontrole, ko Eiropa veic pēc vairākiem uzbrukumiem. Islāma valsts apzinās, ka viņiem ir mazākas iespējas veikt veiksmīgus plaša mēroga uzbrukumus. Tāpat mēs esam novērojuši, ka ievērojami palielinās saistība starp organizēto noziedzību un terorismu. Daudziem no kaujiniekiem ir krimināla pagātne un tas liek vairāk analizēt arī policijas kartotēkas ne tikai pretizlūkošanas savāktos datus. Francija, Vācija, Apvienotā Karaliste un Beļģija, protams, ir ticamākie mērķi, bet jāapzinās, ka vientuļie uzbrucēji pārstāv daudzas Eiropas valstis. Viņu izvēle var krist teju uz katru no Eiropas zemēm. Tas ir Eiropas fenomens un mums jāspēj kopā novērst iespējamus draudus jebkurā vietā," uzskata Robs Vainvraits.

Rīgas Stradiņa universitātes pasniedzējs un Latvijas Ārpolitikas institūta pētnieks Māris Andžāns bez jau pieminētās Francijas, Vācijas un Beļģijas pie potenciālajām riska valstīm min arī Zviedriju. Tās ir valstis, kurās ievērojama daļa musulmaņu ir radikalizējusies. Tieši teritoriju trūkums Tuvajos Austrumos padara šo gadu par īpaši bīstamu potenciāliem uzbrukumiem, jo Irākā un Sīrijā paliek aizvien mazāk vietas, kuras kontrolē Islāma valsts.
Eiropas ekonomika - populisms un reālitāte

Visur čīkst un vaimanā, ka valstis un ekonomika ir katastrofālā stāvoklī, tik jālaiž viņus pie varas, tad viss uzlabosies. Tikmēr bezdarba rādītāji eirozonā un visā Eiropā nokritušies līdz zemākajam līmenim kopš 2009. gada vidus. Saruna ar ekonomisti Raitu Karnīti par populistu traktētu ekonomisko situāciju un reālo ekonomisko situāciju Eiropā.

Vēl raidījumā stāstīsim par globālo cīņu ar viltus ziņu portāliem, kā arī piedāvāsim politologa Andra Sprūda komentāru par Angelas Merkeles atkārtotu ievēlēšanu Kristīgo demokrātu partijas vadītājas amatā.

Dec 12 2016

36mins

Play

Aizvadīts referendums Itālijā un šogad jau trešās prezidenta vēlēšanas Austrijā

Podcast cover
Read more
Šonedēļ raidījumā Septiņas dienas Eiropā pievēršamies 4. decembrī Itālijā aizvadītajam referendumam par grozījumiem konstitūcijā un šogad jau trešajām prezidenta vēlēšanām Austrijā. Skaidrojam, par ko vēlētāji balsojuši un ko vēlētāju izvēle ietekmēs Eiropas un lokālā līmenī. Studijā vērtēsim vēlēšanu un referenduma rezultātus kopā ar Latvijas Ārpolitikas institūta direktora vietnieku Kārli Bukovski un Latvijas Universitātes asociēto profesoru, politologu Ojāru Skudru.

Vēl raidījumā dzirdēsiet žurnālista Anda Sedlenieka komentāru par Asada panākumiem Alepo.

Dec 05 2016

39mins

Play

ES un Turcijas šķiršanās scenāriji. Putina pret NATO vērstā retorika

Podcast cover
Read more
Šonedēļ raidījums Septiņas dienas Eiropā sekojam līdzi Eiropas Savienības un Turcijas attiecībām. Erdogans atlaidis nu jau kārtējos 10 000 ierēdņu, kas pēc puča izrādījušies neuzticīgi valdnieka jaunās Turcijas vīzijai. Tieši šādu represiju dēļ Eiropas Parlamenta deputāti vēlas uz laiku iesaldēt sarunas ar Turciju par tās pievienošanos Eiropas Savienībai. 24. novembrī atbalstītajā rezolūcijā EP deputāti norāda, ka jebkurā gadījumā Turcijai jāpaliek cieši saistītai ar ES. Mēs pētīsim, kādi ir ES un Turcijas šķiršanās scenāriji un kas var tās atkal savest kopā.

Eiropas Savienības sarunas par iespējamu Turcijas iestāšanos blokā ir jāiesaldē, tā, saprotot, ka arvien nelielāka ir Eiropas ietekme pār notikumiem Turcijas politikā, nolēmis Eiropas Parlaments. Draudzīgais aicinājums reiz būt gataviem pievienoties Eiropas Savienībai nu ir kļuvis par lielāko klupšanas akmeni turku interesēs kaut ko mainīt savā valstī pēc rietumu pasaules standartiem. Īpaši jau pēc jūlijā notikušā apvērsuma mēģinājuma, kad esošais Turcijas prezidents Redžeps Tajips Erdogans tomēr noturējās pie varas. Kā atzīst Latvijas bijušais vēstnieks Turcijā Atis Sjanīts, prezidents Erdogans ir bijis nikns, ka Rietumu sabiedrotie nav asāk nosodījuši potenciālos pučistus.

„Turcija nebija apmierināta ar to, kā sabiedrotie Eiropā un pāri okeānam reaģēja uz šo puču. Pareizāk teikt, nereaģēja pietiekami ātri un pietiekami asi. Un tas arī iezīmē tālāko notikumu attīstību – diemžēl, Turcijas līderi izmantoja situāciju, lai izrēķinātos ar tiem, kas gan ir vainīgi puča rīkošanā, gan vērstos pret tiem politiķiem, kas viņiem ir neērti. Īpaši grūti mums būs pieņemt to, ka kurdu minoritāte, kas ir pārstāvēta legāli parlamentā un par kuru ir balsojuši miljoniem cilvēku, ka šai tautas daļai nav legālu tiesību sevi vairs pārstāvēt, jo represijas veiktas arī pret kurdu politiķiem,” komentē Sjānīts.

Studijā saruna par Putina arvien skaļāko pret NATO vērsto retoriku, aizvien jaudīgāko militāro tehniku Kaļiņingradā un jaunām, prokremliskām, valdībām Eiropā. Vai varas un amatu maiņa Moldovā, Bulgārijā un Igaunijā sniegusi Putina retorikai plašāku dzirdīgo ausu auditoriju? Vai “Iskander”, “Bastion” un S-400 raķešu sistēmas Kaļiningradas apgabalā jau reāli spēj apdraudēt tuvumā esošās Eiropas metropoles - Berlīni, Varšavu, Kopenhāgenu, protams arī Viļņu un Rīgu? Studijā Nacionālās aizsardzības akadēmijas Drošības un stratēģiskās pētniecības centra vadošā pētniece Ieva Bērziņa.

Vēl raidījumā Tuvo Austrumu pētnieka Toma Rātfeldera komentārs par iespējamiem scenārijiem Alepo, kur pirms nedēļas iznīcināja pēdējo slimnīcu. Pievērsīsimies arī Kremlim draudzīgajiem Francijas prezidenta amata kandidātiem.

Nov 28 2016

39mins

Play

Galvenie lauksaimniecības politikas izaicinājumi Eiropai un Latvijai turpmāk

Podcast cover
Read more
Raidījumā Septiņas dienas Eiropā sekojam līdzi klimata konferencē COP22 panāktajam un skaidrojam, kādi riskus cīņai ar globālo sasilšanu var gaidīt no Donalda Trampa - cilvēka, kurš netic klimata pārmaiņām.

Saruna studijā šoreiz veltīta lauksaimniecībai. Eiropas Komisija saņēmusi Lauksaimniecības tirgus darba grupas ziņojumu un valstu ministri sprieduši par lauksaimnieku pozīciju uzlabošanu pārtikas ķēdē un par Eiropas Savienības lauksaimniecības interešu aizstāvību starptautiskajās tirdzniecības sarunās. Kādi ir galvenie kopējās lauksaimniecības politikas izaicinājumi Eiropai un Latvijai nākamajam periodam? Studijā Zemkopības ministrijas Valsts sekretāra vietniece Rigonda Krieviņa, Tirgus un tiešā atbalsta departamenta direktors Zigmārs Ķikāns, kā arī Latvijas Cūku audzētāju asociācijas pārstāve Dzintra Lejniece.

Vēl raidījumā: par Polijas pelēko kardinālu dēvētais Jaroslavs Kačinskis vēlas Eiropadomes prezidentu Donaldu Tusku saukt pie kriminālatbildības par to, ka Tusks, esot Polijas premjers, it kā būtu ļāvis Krievijas izmeklētājiem noklusēt Smoļenskas aviokatastrofas izmeklēšanas rezultātus. Kā arī Kārļa Daukšta komentārs par Angelas Merkeles iespējamo kandidatūru uz ceturto termiņu kancleres amatā.

Nov 21 2016

38mins

Play

Ne mans prezidents. Pēc Trampa ievēlēšanas ASV notikuši vairāki protesti

Podcast cover
Read more
Raidījums Septiņas dienas Eiropā pievēršas notikumu attīstībai otrpus Atlantijas okeāna. Pēc Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta vēlēšanās, valstī notikuši vairāki protesti, cilvēki izgājuši ielās ar plakātiem "Ne mans prezidents". Minoritātes un sievietes sāk gatavoties smagiem četriem gadiem. Diskusijā raidījumā piedalās: Latvijas Radio ārzemju korespondents ​Uģis Lībietis, kurš nule atgriezies no ASV, kur sekoja līdzi prezidenta vēlēšanu norisei, un​ Latvijas Starptautisko pētījumu centra izpilddirektore Gunda Reire.

Vēl raidījumā pievēršamies populismam vēstures diskursā. Komentē LU Vēstures un filozofijas fakultātes profesors, vēstures doktors Harijs Tumans.

Nov 14 2016

35mins

Play

ES daudzgadu budžets būs mazāks. Kā tas varētu ietekmēt Latviju?

Podcast cover
Read more
Raidījumā Septiņas dienas Eiropā pētām, kāpēc Eiropas Savienības politikas plānotāju un auto industrijas standartu noteicēju strīdi par to, cik izmešu drīkstētu izplūst no automašīnu izpūtējiem, sāk šķist mazliet smieklīgi pēc „Volkswagen” skandāla.

“Volkswagen” dīzeļu skandāls ievadīja milzīgas pārmaiņas auto industrijā. Pasaules lielākā automašīnu ražotāja atziņa, ka tas krāpies ar emisiju datiem, lika apšaubīt līdz šim nesatricināmo Vācijas ražotāju kvalitātes zīmi. Brisele solīja pievērst uzmanību autoražotājiem, bet Eiropas Komisijā tapis projekts īstenībā pat ļaus palielināt izmešu daudzumu.

Īpaša sistēma, kas analizē, kad automašīnas tiek pārbaudītas emisiju stendos, lai neizkristu uz piesārņojošajām izmešu daļiņām, ir apzināta krāpniecība. ASV pārbaudēs automašīnas precīzi izpildīja normas stendos, kamēr pat līdz 300 reizēm pārsniedza izmešus, braucot pa ceļu. Šķita, ka pēc šāda skandāla, Eiropas Komisija piegriezīs skrūves jebkādām auto industrijas idejām par emisiju atvieglojumiem.
Tomēr jaunākās ziņas liecina, ka EK jau ir tapis melnraksts jauniem noteikumiem, kas ļaus palielināt pieļaujamās izmešu normas. Runā ir par benzīna automašīnām, kurām izmešu daudzums varētu tik paaugstināts par 50%.
Un iemesls šim paaugstinājumam ir atziņa, ka testi nav bijuši precīzi, liekot izstrādāt pārāk ambiciozus plānus. Eiropas Parlamenta deputāts Bazs Eikauts, kurš pārstāv „zaļos”, uzskata, ka lielā mērā atbildība jāuzņemas lēmumu pieņēmējiem un tehniskajiem birokrātiem. Dalībvalstu ministri pieņēma lēmumu, ka visas automašīnas var emitēt 160 miligramus izmešu uz kilometru līdz 2019.gadam.
Studijā saruna par to, kas notiks ar Eiropas Savienības (ES) budžetu, ja jau tagad ir skaidrs, ka sakarā ar Lielbritānijas izstāšanos un pieaugošajiem izdevumiem migrācijas krīzes un ārējo robežu nodrošināšanai, nākamais ES daudzgadu budžets būs mazāks. Kā samazinājums varētu ietekmēt Latviju? Raidījuma viesis: Finanšu ministrijas Fiskālās politikas departamenta direktors Nils Sakss.

Vēl raidījumā: Londonas Augstākā tiesa lēmusi, ka valdība nedrīkst uzsākt „Brexit” procedūru bez parlamenta piekrišanas.

Nov 07 2016

34mins

Play

Brīvās tirdzniecības līgumi: plusi un mīnusi. ES solidaritātes problēmas

Podcast cover
Read more
Eiropas Savienības un Kanādas brīvās tirdzniecības līguma noskaņās raidījums Septiņas dienas Eiropā  pēta, kas ir šobrīd varas aprindās populārie brīvas tirdzniecības līgumi un kāds no tiem solās būt praktiskais un teorētiskas labums no tiem.

Eiropas Savienība gadiem cenšas noslēgt brīvās tirdzniecības līgumu ar Kanādu, ko uzskata par melnrakstu tādam pašam līgumam ar ASV. Tomēr lielu daļu nepatikas pret brīvajiem tirdzniecības līgumiem izraisa tieši noslēpumainība vai jautājuma sarežģītība. Vienkārši izskaidrot šo līgumu būtību un starptautisko brīvo tirdzniecību nav nemaz tik viegli. Turklāt, ne vienmēr tie, kam pieder balsošanas tiesības, vispār vēlas būtību saprast. Ekonomikas profesors Ivars Brīvers gadiem stāsta studentiem par starptautiskās tirdzniecības pamatiem. Viņš uzsver, ka arī mūsdienu brīvā starptautiskā tirdzniecība balstās jau pasen formulētās teorijās. Kā ekonomikas zinātnē kopumā, arī tā balstās uz izdevīgumu jeb priekšrocību starp darījuma pusēm.

Studijā saruna par Eiropas problēmām - gan kopīgām, gan tām, kas sāpīgas dažām atsevišķām valstīm. Vai piespiedu solidaritātes retorika ir labākais veids kā cīnīties ar šķietamo atbildības trūkumu, vai tā drīzāk sanāk Eiropas pamatvērtību pielāgošana citiem politiskiem mērķiem? Studijas viesi - ētikas, filozofijas un komunikācijas pētniece Skaidrīte Lasmane, kā arī Saeimas deputāts, Ārlietu komisijas priekšsēdētāja vietnieks Rihards Kols.

Vēl raidījumā skaidrojam, ko nozīmē Eiropas Parlamenta Ārlietu komisijas deputātu pieņemtā rezolūcija par Eiropas kopīgās aizsardzības politikas ieviešanu, kā arī pievērsīsimies tam, kā Spānija bija gatava ļaut Krievijas karakuģiem uzpildīt degvielu tās ostā pirms NATO un citi atgādināja, ka kuģi taču ir ceļā bombardēt Alepo.

Oct 31 2016

38mins

Play

Kurš galu galā noteiks to, kāds būs "Brexit"? Minskas vienošanās ieviešanas "ceļa karte"

Podcast cover
Read more
Šonedēļ raidījums Septiņas dienas Eiropā pievēršamies Brexit un iekšējām cīņām, kas noris gan starp Lielbritānijas pavalstīm, gan valdības, gan Eiropas līmenī. Kurš galu galā noteiks to, kāds būs Brexit?

Studijā saruna par Vācijas kancleres Angelas Merkeles, Krievijas prezidenta Vladimira Putina, Ukrainas vaditāja Petro Porošenko un Francijas vadītāja Fransuā Olānda tikšanos Berlīnē, kurā sešas stundas centās risināt ieilgušo Ukrainas konfliktu. Jau pirms sanākšanas visi teica, ka pārāk daudz no sarunām gaidīt nevajadzētu. Iznākums - Minskas vienošanās ieviešanas "ceļa karte". Viesi studijā: žurnālists - Krievijas un Ukrainas norišu pārzinātāju Aleksejs Grigorjevs un Vidzemes augstskolas starptautisko attiecību lektors Jānis Kapustāns.

Vēl raidījumā Drošības policija skaidro, ko varam mācīties no ārvalstu dienestu pieredzes saistībā ar terorisma novēršanu; pievēršamies arī haotiskajam Eiropadomes samitam un vērtējam Valonijas pavalsts iestāšanos pret Visaptverošo ekonomikas un tirdzniecības nolīgumu starp Eiropas Savienību un Kanādu, jeb CETA līgumu.
Kurš galu galā noteiks to, kāds būs Brexit?

Pagājuši tieši četri mēneši, kopš briti nolēma, ka vēlas redzēt savu valsti pametam Eiropas Savienību. Oficiāls izstāšanās process vēl nav sācies, britu premjerministre Terēza Meja solījusi to uzsākt ne vēlāk kā nākamā gada martā, bet jau šobrīd tiek spriests gan par to, kādas būs britu pozīcijas sarunās, gan arī par to, kādā valodā sarunas notiks.

Šis mēnesis ir bijis visnotaļ interesants „Brexit” jautājumā. Mēneša sākumā notika britu konservatīvās partijas konference, kurā Mejas teikto daudzi iztulkoja, kā signālu “smagam „Brexit””.

„Mēs nepametam ES šodien, lai atkal atteiktos no imigrācijas kontroles, un mēs neizstājamies tikai, lai atkal atgrieztos Eiropas Savienības tiesas jurisdikcijā. Tā pat kā vienmēr starptautiskās sarunās, tā būs vienošanās, tas prasīs dot un ņemt. (...) Bet esat pārliecināti - šis būs darījums, kas der Lielbritānijai,” sacīja Meja.

Lai gan klātesošie un noteikti arī gana liela britu sabiedrības daļa to uztvēra kā pozitīvu lietu, tomēr ir kvartets, kas par Mejas paziņojumu nepriecājas – tā Ziemeļīrija, Velsa, Skotija un britu mārciņa.

Oct 24 2016

37mins

Play