OwlTail

Cover image of Ģimenes studija

Ģimenes studija

Daudzi teiks, ka ģimene ir pats svarīgākais mūsu dzīvē. Lai steidzīgajā ikdienā par to neaizmirstu, piedāvājam pavadīt stundu "Ģimenes studijā", tiecoties kļūt zinošāki, radošāki un viens otram tuvāki.

Weekly hand curated podcast episodes for learning

Popular episodes

All episodes

The best episodes ranked using user listens.

Podcast cover

Pastrādāt vasarā jeb skolēnu nodarbinātības iespējas

Tūlīt klāt būs skolēnu garais vasaras brīvlaiks un jaunie ļaudis vēlēsies ne tikai atpūsties, arī pastrādāt. Kas jāzina, plānojot skolēnu nodarbinātību vasarā un kādi ir izaicinājumi, ja jaunieši vēlas vidusskolas posmā ne tikai mācīties, bet arī strādāt, interesējamies Ģimenes studijā. Raidījuma viesi: Nodarbinātības valsts aģentūras vecākā eksperte Kristīne Škorņika, Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu pārvaldes galvenā nodokļu inspektore Ināra Kopase, Valsts Darba Inspekcijas Darba tiesību nodaļas vadītāja Mārīte Noriņa un Darba aizsardzības nodaļas vadošā eksperte Ārija Matisone, kā arī Rīgas Izglītības, kultūras un sporta departamenta jaunatnes nodaļas vadītājs Dmitrijs Zverevs.Par darba iespējām skolēniem vasarā reģionos uzklausām Tukuma novada pašvaldības nodarbinātības pasākumu „Algotie pagaidu sabiedriskie darbi” darbu koordinētāju Maiju Zīli, Jēkabpils pilsētas pašvaldības izpilddirektoru Guntaru Goguli un Mārupes novada domes jaunatnes lietu speciālistu Rihardu Igānu.Nodarbinātības valsts aģentūrā 720 darba devēji ir pieteikuši 8500 darba vietas, kur skolēni varētu strādāt vasarā. Līdz 13.maijam būs apkopoti visi dati un būs zināmi tie darba devēji un darba vietas, kur skolēni varēs strādāt. Galvenokārt piedāvā palīgdarbus dažādas nozarēs. Nopelnīt šadā darba vietā skolēns var minimālo mēneša darba algu - 430 eiro.

48mins

29 Apr 2019

Rank #1

Podcast cover

Iekļaujošā izglītība. Lielākos izaicinājumus rada bērns ar uzvedības problēmām

Iekļaujošā izglītība paredz, ka arī bērni ar īpašām vajadzībām var mācīties vispārizglītojošā skolā kopā ar saviem vienaudžiem. Eiropas speciālās un iekļaujošās izglītības aģentūras sniegtā definīcija par iekļaujošo izglītību ir šāda: iekļaujošā izglītība ir process ar mērķi nodrošināt, ka visiem izglītojamiem jebkurā vecumā ir pieejamas jēgpilnas augstas kvalitātes izglītības iespējās kopā ar saviem draugiem un vienaudžiem vietējā kopienā. Kā vēlamais tiek realizēts dzīvē? Raidījumā Ģimenes studija uzklausām speciālistus, kā arī īpašo bērnu vecākus un arī tos, kuru bērnu mācīšanās process skolā šī iemesla dēļ apgrūtināts. Raidījuma viešņas: Latvijas Universitātes Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes asociētā profesore Dita Nīmante, Vaivaru pamatskolas direktore Inese Kalniņa un Izglītības un zinātnes ministrijas Izglītības departamenta direktore Līga Buceniece.Speciālisti norāda, ka dzīvē situācijas ir dažādas un ne vienmēr un ne visus bērnus var iekļaut. Tas ir atkarīgs no bērna diagnozes un arī, kādu atbalstu piedāvā izglītības iestāde, tāpat, cik gatavi ir vecāki sadarboties ar izglītības iestādi.Ja ir skolā visi priekšnosacījumi, teorētiski jebkurš bērns var mācīties ikvienā izglītības iestādē, bet reizēm tā ir “neiespējamā misija”. To atzīst arī pedagogi."Skolotājam nav apgrūtinājums ne neredzīgs, ne nedzirdīgs, ne bērns ratiņkrēslā, ne bērns ar dažiem mācīšanās traucējumiem, vislielākais apgrūtinājums ir tad, ja blakus diagnozei bērnam ir nopietni uzvedības traucējumi. Tad cieš visa klase," norāda Inese Kalniņa."No vienas puses skola atbildīga, ja vecāki izsaka vēlēšanos, ka bērns mācītos konkrētajā skolā. Taču bieži ne tikai skola nav gatava tam, ka bērns mācīsies šajā parastajā skolā, bet arī pašvaldība, kuras pārziņā ir konkrētā skola, nav tam gatava," uzskata Inese Kalniņa.

51mins

13 Mar 2019

Rank #2

Podcast cover

Diskusija par problēmam nozarē pēc Valsts kontroles revīzījas "Atņemtā bērnība"

Ne visos gadījumos atbildīgo institūciju darbības ir bijušas tādas, lai ievērotu un prioritāri nodrošinātu bez vecāku gādības palikušo bērnu labākās intereses, secināts Valsts kontrole revīzijā "Atņemtā bērnība. Ikvienam bērnam ir tiesības uzaugt ģimenē". Raidījumā Ģimenes studija saruna ar speciālistiem par problēmām nozarē un iespējamiem risinājumiem. Diskutē Latvijas Bāriņtiesu darbinieku asociācijas vadīta Aurika Zīvere, Jelgavas sociālo lietu pārvaldes Ģimenes atbalsta nodaļas sociālā darbiniece Indra Kāle un Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas priekšniece Marianna Dreja. Pa tālruni sazināmies ar Valsts kontroles padomes locekli Ingu Vāravu, kura iepazīstina ar ziņojumu.„Normatīvie akti un likumdošanas ietvars Latvijā ir ļoti sakārtots. Bet ja skatāmies, kā notiek dzīvē, tad ar normatīvo aktu cēlo mērķu īstenošanu nevedas,” norāda Inga Vārava."Pēc revīzijas par ārpusģimenes aprūpi Latvijā Valsts kontrole secinājusi, ka problēmas sākas jau pašvaldībās: netiek veikta sociālās sistēmas izpēte, nav priekšstata, cik daudz ģimeņu ar bērniem dzīvo to teritorijā, nerunājot par to, ka pašvaldībām būtu zināms, kurām ģimenēm nepieciešama palīdzība. Arī tad, kad ģimene ir nonākusi institūciju uzmanības lokā, ir konstatēts, ka gan sociālie dienesti, gan bāriņtiesas vilcinās ar lēmumu pieņemšanu, palīdzības sniegšanu," turpina Vārava.Viņa arī min, ka pēdējo divu gadu laikā situācija uzlabojas, kaut vai ārpusģimenes aprūpe arvien vairāk tiek nodrošināta ģimeniskā vidē pie aizbildņiem vai audžuģimenēs, tomēr pārkāpumi vēl ir.

51mins

7 May 2019

Rank #3

Podcast cover

Vienaudžu vardarbība. Tapis informatīvs materiāls vecākiem

Kas jādara vecākiem un kas skolas personālam, ja bērns cieš no vienaudžu vardarbības? Kā atpazīst vardarbību, kā ātri un efektīvi palīdzēt vardarbības upurim un kāda atbildība var būt vardarbības veicējam un viņa vecākiem? Ģimenes studijā iepazīstinām ar instrukciju, kas palīdz rast risinājumu un rīkoties.“Vienaudžu vardarbība/ pazemošana obligāti ir jāaptur. Ceļš nebūs ātrs un vienkāršs. Panākumu atslēga būs liela kaudze baltu papīru, neatlaidība un pacietība,” tā aizsākas šis informatīvais materiāls.Informatīvo materiālu, kas ir palīgs vecākiem, kuru bērni cieš no vienaudžu vardarbības, sastādījušas kognitīvi biheiviorālās psihoterapeites Gunita Kleinberga un Marija Ābeltiņa. Diskusijā raidījumā piedalās arī Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Rīgas Latgales iecirkņa Kārtības policijas nodaļas nepilngadīgo lietu inspektore Kristīne Alčauska.

51mins

10 Jan 2019

Rank #4

Podcast cover

Skolēnu morālā audzināšana: tai jābūt vecāku un skolas sadarbībai

Tikko iznācis Latvijas Universitātes (LU) Pedagoģijas zinātniskā institūta vadošā pētnieka Manuela Fernandeza veikts pētījums par skolēnu morālo audzināšanu Latvijas skolās. Pētījumā ir meklētas atbildes uz jautājumiem, vai skolēna morālā audzināšana ir daļa no skolotāja lomas, vai morālā audzināšana var sekmēt rakstura veidošanos mācību stundās, vai nepieciešams definēt attīstamās rakstura īpašības skolas dokumentos un meklētas atbildes uz vairākiem citiem jautājumiem. Atbildes meklējam arī Ģimenes studijā. Raidījuma viesi: LU Pedagoģijas zinātniskā institūta vadošais pētnieks Manuels Fernandezs, Skola2030 vecākā eksperte mācību satura izstrādē un Rīgas Pilsētas sākumskolas direktore Solvita Lazdiņa, Rīgas 64. vidusskolas psiholoģe Daina Žurilo, Rīgas kultūru vidusskolas bērnu folkloras kopas "Krulla" vadītāja, Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja pedagoģe Ieva Bērziņa.

47mins

23 Apr 2019

Rank #5

Podcast cover

Biedēkļi un ķēmekļi - kā pasargāt bērnus no emocionālām traumām internetā

Bērnu biedēšanai interneta vidē ik pa laikam parādās jaunas lietotnes. Skaidrojam, kā pasargāt bērnus no emocionālām traumām, kā mazināt sekas, ja kāda satraucoša vai pat traumatiska lietotne, parādība vai spēle bērnu jau sasniegusi, kā no tā izvairīties priekšdienās un kā vecākiem izglītot bērnus šajos jautājumos. Ģimenes studijā diskutē Latvijas Drošāka interneta centra vadītāja Maija Katkovska, Rīgas 64.vidusskolas sākumskolas skolotāja Inese Strauta un šīs skolas psiholoģe Daina Žurilo.Latvijas Drošāka interneta centrs savā mājaslapā informē par pēdējā laika aktuālāko biedekli. Turpat arī atrodami padomi, kā rīkoties vecākiem, ja bērns ko tādu redzējis. Bet Maija Katkovska norāda, ka problēma ir visi biedēkļi un ķēmekli internetā, kas bija un būs. Ir jārunā par šāda veida saturu kopumā.Lai pasargātu bērnus, vecākiem jābūt zinošiem un jāsadarbojas ar mācību iestādēm, izveidojot kopēju darbības un attieksmes kodeksu. Tikai praktiski strādājot bērni iemācīsies droši un jēgpilni izmantot internetu.

47mins

19 Mar 2019

Rank #6

Podcast cover

Mans bērns neēd jeb kā nodrošināt nepieciešamās uzturvielas "mazēdājiem"

"Mans bērns neēd" ir bieži dzirdēts jauno vecāku izmisuma sauciens. Ģimenes studijā runājam par bērnu apetīti, par „mazēdājiem” un arī vaicājam ieteikumus vecākiem, kā tomēr nodrošināt bērniem, kam nav apetītes, visas nepieciešamās uzturvielas. Raidījuma viešņas: Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas uztura speciāliste Lizete Puga, klīniskā psiholoģe Kristiāna Kalniņa un mamma Sandra Putāne dalās pieredzē. Viņas meita ir izteikta mazēdāja no trīs gadu vecuma. Ierakstā pieredzē dalās arī mamma Elīna."Lai bērns pierastu pie jaunas garšas, tā jāiedod pamēģināt pat 8 - 15 reizes. To var darīt, produktus mazās devās pievienojot citiem jau zināmiem ēdieniem," norāda Lizete Puga."Bērns mācās ēst no ieņemšas brīža līdz divu gadu vecumam. Daudzveidīgu ēšanu bērns mācās jau mammas puncī - jo daudzveidīgāk ēd māmiņa, jo vairāk garšas un smaržas iepazīst bērniņš," turpina uztura speciāliste.

48mins

7 Oct 2019

Rank #7

Podcast cover

Antibiotikas bērniem: Bieži to lietošana ir nepamatota

Bērni ir vislielākie antibiotiku patērētāji."Antibiotikas ir visvairāk izrakstītie recepšu medikamenti bērniem primārajā aprūpē. Antibiotikas visbiežāk tiek lietotas, ja konstatēts drudzis, ostīts vai elpceļu infekcijas, kuru iemesls parasti ir vīrusi. Ar antibiotikām lielākā daļā gadījumu bērniem tiek ārstētas pašlimitējošas saslimšanas, teikts ārstes Rīgas Stradiņa universitātes Pediatrijas katedras asociēto profesores, Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas Bērnu slimību klīnikas vadītājas vietnieces Janas Pavāres prezentācija, ar kuru viņa iepazīstināja konferencē "Kopā pret antimikrobiālo rezistenci".Vai antibiotiku lietošana vienmēr ir attaisnojama un vai baktēriju spēja izdzīvot saskarsmē ar antibiotikām skar arī bērnus. Ģimenes studijā saruna ar Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātes asociēto profesoru, medicīnas zinātņu doktoru, sertificētu infektologu un epidemiologu Ugu Dumpi. Pa tālruni sarunā piedalās arī pediatre Jana Pavāre.Uga Dumpis skaidro, ka Latvijā veiktie pētījumi liecina, ka visvairāk tika izrakstītas antibiotikas bērniem vecuma grupā no 1- 5 gadiem. Tie ir pētījumi, kas veikti 20013. gadā“No vienas puses tas bija pārsteigums, bet tieši tādi paši rezultāti bija Zviedrijā pirms 11 gadiem, pirms viņi sāka izglītojošās intervences. Diez vai kaut kas mainījies kopš 2013. gada, kad tika veikts šis pētījums. Joprojām tā problēma pastāv,” uzskata Dumpis.Dumpis skaidro, ka pētījumā secināts, kāLatvijā ar antibiotikām daudz ārstē slimības, kuras parasti izraisa vīrusi un tās neārstē ar antibiotikām.Daudz darīts kopš tā brīža, ir tapušas vadlīnijas, kā ārstēt bērnus ar antibiotikām un kā. Bijušas darba grupas. Bet būtiskas izmaiņas antibiotiku samazinājumā nav.Kā pozitīvo piemēru Dumpis min Zviedriju, kur pēc izglītojošās kampaņas izdevās samazināt antibiotiku trīs reizes.Jana Pavāre atzīst, ka situācija antibiotiku pārmērīgā lietošanā bērniem uzlabojas, it sevišķi, ja runā ir par bērnu ārstēšanu, ārstējoties stacionārā. Pavāre min, ka Bērnu klīniskās universitātes slimnīcā ir izstrādāta stingra antibiotiku lietošanas kārtība.“Katram ārstam, pirms viņš uzsāk lietot antibiotikas, jāspēj pamatot dokumentāli, kāpēc viņš lietos antibiotikas, gan ar veiktajiem izmeklējumiem, gan norādot slimības pazīmes. Neuzrakstot šādu pamatojumu, nevar uzsākt antibiotiku lietošanu,” skaidro Pavāre.Runājot par bērnu ārstēšanu ambulatori, Pavāre atklāj, ka top klīniskās vadlīnijas ”Klīniskie ceļi un algoritmi bērniem”, tajās būs stingri definētas ambularotai praksei pazīmes, kad tiešām bērnam būtu jāizraksta antibiotikas.“Nereti, tas abpusējs lēmums, gan vecāku, gan ārstu lēmums. Tāpēc esam padomājuši par rekomendācijām vecākiem, kā rīkoties, kā izvērtēt bērnu, kuram ir drudzis, ko precīzāk ziņot ģimenes ārstam, ja nav iespējama konsultācija klātbūtnē. Ceram, ka ar šādiem dokumentiem, kas būs paredzēti ārstiem un vecākiem, ka ar šādu procesu varēsim mazināt antibiotiku lietošanu bērniem,” uzskata Pavāre.Vadlīnijas izstrādi organizē Veselības ministrija.

50mins

16 Jan 2019

Rank #8

Podcast cover

Jaunās pirmsskolas izglītības vadlīnijas. Kādas pārmaiņas gaidāmas bērnudārzos?

Apstiprinātas jaunās pirmsskolas izglītības vadlīnijas. Ko tās ietver un kādas pārmaiņas sagaida bērnudārzu pedagogus? Sarunā piedalās Agrita Miesniece no "Skola 2030", Ķekavas PII "Avotiņš" vadītājas vietniece izglītības jomā Silvija Riekstiņa un Rīgas 213.PII vadītāja Liene Jurgenberga.

1min

11 Dec 2018

Rank #9

Podcast cover

Sarunas Ilzes Gaņinas ģimenē un meitas Karīnas meistarklase sēnīšu un čiekuru cepšanā

Ilze Gaņina ir matemātikas skolotāja Andreja Upīša Skrīveru vidusskolā . Bet lai izaudzinātu savus bērnus, ar skolotājas pieredzi un zināšanām vien nepietiek. Sarunas par bērnu audzināšanu un Ilzes meitas Karīnas meistarklase sēnīšu un čiekuru cepšanā šajā raidījumā.

52mins

7 Dec 2018

Rank #10

Podcast cover

Grāpju ģimene izvēlas dzīvot Skujenē un dzīvi laukos popularizē sociālajos tīklos

Pirms četriem gadiem Grāpju ģimene – Ringolds, Līva un abu trīs dēli – pameta dzīvi un darbu Rīgā, kā paši saka – lai zēni varētu izaugt par vīriem. Saimniecībā Skujenes pagastā Ķonēnu mājās viņi izveidojuši Galovejas liellopu ganāmpulku, kaļ vēl citus attīstības plānus un dzīvi laukos aktīvi popularizē sociālajos tīklos.Ķonēnu pagalmā Ģimenes studiju pirmais sagaida suns Čalis, kurš pārbauda arī mikrofonu. Turpat jau arī divas gotiņas – Mollija un Malciņa.“Mēs esam Grāpju ģimene – Līva, Ringolds, Teodors, Harolds, Leonards, trīs kaķi, suns, 56 govis. Dzīvojam laukos jau ceturto gadu un esam laimīgi par to,” ar ģimeni iepazīstina Līva.Līva arī uzsver, ka viņi dzīvo Vidzemes augstienē, kur rudens sākas ātrāk, ziemā sniegs nenokūst, vasara sākas vēlāk.Kāpēc Grāpji izvēlējušies pārcelties uz laukiem? Ringolda vienkāršā atbilde ir – pilsēta bišķi apnika. Bet vispār izvēles pamatā ir trīs būtiskas lietas – lai puikas izaug par vīriem, lai viņi var iet mežā, būvēt štābiņus, palīdzēt darbos; otrs – vecāki vēlējušies sev un bērniem nodrošināt kvalitatīvu pārtiku, tāpēc arī šobrīd nodarbojas ar Galovejas govju audzēšanu un prāto par citiem virzieniem, ka saimniecību paplašināt; trešais – lai dzīvesveids ļautu ģimeni nodrošināt.Protams, arī Rīgā gan Līva, gan Ringolds strādājuši algotu darbu un arī šobrīd Ringoldam ir, kā viņš pats saka – kooperatīvs darbs, betizvēle dzīvot laukos ļauj ģimenei apvienot visus trīs iepriekš minētos iemeslus un galvenais – būt kopā.“Gribējās, lai esam vairāk kopā. Arī brīvdienās mūsu hobijs ir saimniecība un mēs esam kopā. Nav tā, ka kāds aizbrauc makšķerēt, kāds – uz hokeju. Mēs esam kopā. Ziemās slēpojam, spēlējam hokeju uz dīķa, vasarā visi kopā darbojamies pļavās un pa dārziem. Tas ir forši, ka nav katram sava lieta, bet visiem kopā,” bilst Ringolds.Savu ikdienas dzīvi Grāpji saista ne tikai ar Skujeni, bet arī ar Cēsīm, kur aizrit darbadienas, jo tur skolā mācās Teodors, un Jāņmuižu, kur bērnudārzu apmeklē Harolds. Līva atzīst, ka kādu brīdi bijusi sajūta, ja abi strādās algotu darbu Rīgā un puikas sāks iet skolā, katram vajadzēs savu auklīti.“Apkārt redzējām piemērus, ko nozīmē, ka vecāki abi ir karjerā, ko tas nozīmē ģimenei, bērniem. Saprātam, ka tas nebūs stāsts par mums, mēs gribam citādi,” bilst Līva.Bet šogad Grāpki kļuvuši arī par “filmu zvaigznēm”. Viņi ir daļa no režisora Ivara Selecka topošās filmas par latviešiem laukos. Ģimenes dzīves dokumentēšana filmā viņiem ir cita interesanta pieredze.

45mins

8 Nov 2019

Rank #11

Podcast cover

Izmaiņas adopcijas kārtībā: Uz ārvalstīm nevarēs adoptēt bērnus no audžu ģimenēm

Pagājušā gada nogalē tika pilnveidots un aktualizēts adopcijas process. Raidījumā Ģimenes studija saruna ar atbildīgo institūciju pārstāvjiem un vecākiem par izmaiņām adopcijas kārtībā. Reizē arī atgādinājums, kāds ceļš jāiziet tām ģimenēm, kas vēlas adoptēt bērniņu. Raidījuma viesi Labklājības ministrija Bērnu un ģimenes politikas departamenta pārstāve adopcijas jautājumos Jana Sīpola, atbalsta programmas „Plecs” vadošā eksperte Līga Tetere, Rīgas Bāriņtiesas priekšsēdētājas vietniece Inese Ērgle un Jānis Ābele, tētis adoptētam dēlam un aizbildniecībā esošam dēlam.Grozījumi skar adopciju uz ārvalstīm, nevarēs adoptēt bērnus, kas dzīvo audžu ģimenēs. Visiem, kas vēlēsies adoptēt, būs jāmācās. Jaunajā adopcijas kārtībā noteikti daudzi termiņi tieši procesuālām darbībām, kas iepriekšējā regulējumā nebija. Ja ģimene ir nolēmusi bērnu adoptēt, ir jāvēršas bāriņtiesā ar iesniegumu. Tad bāriņtiesa veic izpētes procesu, kas ilgst ne vairāk kā sešus mēnešus. Bāriņtiesa veic dzīves apstākļu pārbaudi, iegūst informāciju no personas ģimenes ārsta. šobrīd arī cilvēkiem, kas vēlas adoptēt bērnu, ir jāiesniedz narkologa-psihologa atzinums par personas veselības stāvokli. Tāpat bāriņtiesa skaidro citu ģimenē esošo bērnu viedokli.2018.gadā kopumā Latvijā adoptēts 151 bērns, kas ir par 44 bērniem jeb vairāk nekā piektdaļu mazāk nekā gadu iepriekš, liecina Labklājības ministrijas apkopotā informācija.No pērn adoptētajiem bērniem 49 bērni tika adoptēti uz ārzemēm, kas ir par 19 bērniem mazāk, savukārt Latvijas iedzīvotāji adoptējuši par 25 bērniem mazāk jeb 102 bērnus.Arī pērn Latvijas iedzīvotāji izvēlējušies adoptēt gados jaunākus bērnus, jo 93 no 102 adoptētajiem bērniem ir vecumā līdz desmit gadiem, bet tikai deviņi - no desmit līdz 18 gadiem. Savukārt uz ārvalstīm adoptēti 32 bērni no desmit gadu vecuma, bet gandrīz uz pusi mazāk jeb 17 bērni adoptēti vecumā līdz desmit gadiem.Lai adoptētāju atsaucība augusi, bet arvien cilvēki vēlas adoptēt bērnus līdz septiņu gadu vecumam, bez veselības problēmām un vienu bērnu.

47mins

14 Jan 2019

Rank #12

Podcast cover

Izaicinājumi muzejiem, veidojot piedāvājumu bērniem

Ģimenes studija dodas uz Bausku. Diskutējam par to, kāds ir kultūras iestāžu piedāvājums bērnu auditorijai un vai tas atbilst mūsdienu bērnu interesēm un uztveres īpatnībām. Ar kādiem izaicinājumiem saskaras Latvijā zināmākie muzeji, lai kvalitatīvi piesaistītu ģimeņu un bērnu auditoriju, interesējamies tiešraidē no Bauskas rātsnama. Raidījumā diskutē: muzeoloģe Agnese Neija, viņas meita 6. klases skolniece Agate Balode, kura raksta recenzijas par muzejiem, kur pabijusi, keramiķe, “Laima Ceramics” saimniece Laima Grigone, Rundāles pils direktore Laura Lūse, Bauskas pils muzeja pedagoģe Ilona Ozola un Latvijas Nacionālā mākslas muzeja Izglītības programmu kuratore Laura Dravniece.

52mins

11 Oct 2019

Rank #13

Podcast cover

Labas attiecības pēc šķiršanās bērnu dēļ - tas nav viegli, bet ir iespējams

Mierīga līdzāspastāvēšana, ignorēšana, naids, draudzība – dažādi var veidoties attiecības pēc šķiršanās. Saglabāt labas attiecības pēc šķiršanās bērnu dēļ - tas nav viegli, bet ir iespējams. Pieredzes stāsti un ieteikumi, kā to izdarīt, Ģimenes studijā. Raidījuma viesi: kognitīvi biheiviorālā psihoterapeite Gunita Kleinberga un šķirtais tētis Oskars Priede, ikdienā publiskās runas treneris. Viņš tāpat kā Ieva Salmane telefonsarunā dalās savā pieredzē par šķiršanos.„Šķiršanās jebkurā gadījumā ir saistīta ar zaudējumu, gan viens, gan otrs, gan bērni, visi zaudē. Zaudē ģimeni, pie kuras pieraduši, pāris zaudē attiecības, arī kādas cerības, gaidas, kas bijušas,” skaidro Gunita KleinbergaPāris iziet cauri krīzes posmam, ir šoks, dusmas, vainīga meklēšana, noliegums. Pie šķiršanās ir viss smagais un grūti izturamais emociju spektrs.„Jebkuras pārmaiņas ir grūtas, viss mainās un to ir svarīgi neslēpt no bērniem,” norāda Gunita Kleinberga.Oskars Priede atklāj, kā pēc šķiršanās, kad ar bērniem vairs neesi kopā nepārtraukti, iezogas vainas sajūta. Un tas iet kopā ar sevis žēlošanu„Sapratu, ka pietiek fokusēties uz sevi un jādod bērniem tas, ko šādā situācijā varu dot. Sākumposmā ļoti iniciēju bērnu dienas pie sevis tāpēc, ka tā ir pareizi. Sapratu, ka motīvi, kas mani vada, ir greizi,” stāsta Oskars Priede.Ieva Salmane atzīst, ka šķiršanās laikā svarīgākais ir, ka bērni tiek traumēti pēc iespējas mazāk. Viņa centusies mazināt to trauksmi, ko līdzi nes šķiršanās.

45mins

10 Oct 2019

Rank #14

Podcast cover

Ģimenes ēdienkarte: pasta ar tunci, veģetārais čili un biezpiena mafini

Ģimenes ēdienkarte - ēdiena gatavošanas entuziasti un vecāki iesaka viegli pagatavojamas receptes ģimenes maltītēm. Receptes piedāvā divu mazu bērnu māmiņa Ilona Zālmane un režisors un kinooperators Reinis Traidās.Ilona Zālmane, divu mazu bērnu māmiņa un bloga autore, atzīst, ka interese par uzturu urdījusi jau kopš pusaudžu gadiem, kad daudz eksperimentējusi ar aizvien jauniem un jauniem paņēmieniem, kā būt labākā formā un zaudēt pēc iespējas vairāk svara. Kopš dzimuši abi bērni, viņas galvenais vadmotīvs ir – ar pēc iespējas vienkāršākiem paņēmieniem dažādot ģimenes ikdienas maltītes un piešķirt tām pēc iespējas vairāk uzturvērtības. Bet režisors un kinooperators Reinis Traidās savas gastronomiskās pieredzes vairojis ceļojot, tāpēc kulināro interešu lokā ir no Latvijā pieejamiem produktiem pagatavot dažādās pasaules malās baudītos ēdienus, maksimāli pietuvinot savu izpildījumu tā oriģinālam. Pandēmijas laikā ar dažām receptēm papildinājis kādu laiku apstājušos video recepšu krājumu “Cep, kamēr mīksts”, Reinis atzīst, ka šobrīd, tāpat kā daudzi, biežāk gatavo ēst, bet viņam tā ir ne tikai nepieciešamība, bet arī atpūta, meditācija un komforts.Ilonas Zālmanes piedāvātās receptes un ieteikumiIlona atzīst, ka plānojot ēdienkarti ģimenei, cenšas, lai ēdiens būtu daudzveidīgs, lai visu laiku neatkārtotos viens un tas pats. Cenšas, lai ģimene ēstu gaļu, zivis, augļus un dārzeņus, kā arī pākšaugus un daudzveidīgus graudaugus.Tāpat viņai ir svarīgi, lai ēdiens ir vienkārši un ātri pagatavojams un arī lai bērni to ēstu.Tomēr Ilona atzīst, ka bieži bērni ēdienreizēs kārtīgi nepaēd, tāpēc gatavo veselīgo uzkodu šķīvi ar dažādiem augļiem, dārzeņiem un ogām, kas nu kuro reizi ir mājās.Viņa atklāj, saldētavā vienmēr tur zivis, saldētus dārzeņus, jo no tiem varēs visiem pagatavot pilnvērtīgu maltīti. Arī vienmēr mājās ir konservētas pupiņas, olas.Pasta ar tunci un tomātiemSastāvdaļas: pasta (es izvēlējos sarkano lēcu pastu), konservēts tuncis savā sulā, konservēti tomāti gabaliņos (mana izvēle – ar baziliku), sīpols, saldais krējums 10% 100-200 ml (var nelikt, tomēr par sliktu nenāks), eļļa cepšanai.Mana izvēle piedevām: 10% siers, zaļumi (izmantoju smalki sakapātu salātu miksli), ķirštomātiņi.Garšvielas: sāls, malti melnie pipari, Vidusjūras garšaugu maisījums, drupināti ķiploki.Pagatavošana: Liek vārīties makaronus. Sagriež un apcep sīpolu. Pievieno konservētos tomātus un arī nedaudz apcep. Pievieno saldo krējumu un garšvielas, visu uzsilda. Tuncim nolej lieko šķidrumu un pievieno tomātiem, uzsilda. Visbeidzot klāt iemaisa uzvārītos makaronus. Liek šķīvjos un dekorē ar piedevām pēc savas izvēles.Biezpiena mafiniSastāvdaļas: paciņa biezpiena (180g), 2 olas, bezpiedevu jogurts vai krējums 2ēd.k., milti, aptuveni 3ēd.k. (es izmantoju auzu), paliela sauja žāvētu augļu (es lieku dzērvenes), cukurs/saldinātājs/medus pēc gaumes.Visu maisa kopā un cep aptuveni 20 minūtes 200 grādos.Uzlabotā rīta putraSastāvdaļas: 400g auzu pārslu, 100g linsēklu, 150g dažādu riekstu (mandeles, lobītas pistācijas, valrieksti vai pekanrieksti), 50g kvinojas.Visu liek iekšā ēdiena smalcinātājā (var pa daļām) un smalcina līdz rupja pulvera konsistencei. Uzglabā noslēgtā traukā. Uz vienu porciju aptuveni 50g biezputras pulvera un 300g piena pēc izvēles (es izmantoju mandeļu pienu vai govs pienu 1:1 ar ūdeni).Pāris minūtes pavāra un gatavs. Galvenais, pulveri bērt pakāpeniski un maisīt, lai nesaiet kunkuļos.Rieksti piešķir tik patīkamu garšu, ka piedevās prasās vien svaigas ogas vai pavisam viegls ievārījums.Reiņa Traidās piedāvātā recepteReinis Traidās atklāj, ka interese par ēdiena gatavošanu aizsākusies studējot Austrālijā, kad īrējis dzīvokli tuvu tirgum, kas vilinājis ar savām smaržām.Daudz receptes, kuras cenšas adaptēt mājās, ir pārvestas no ceļojumiem. Sevišķi daudz adaptēti var no ASV pieredzes.Reinis stāsta, ka viņam garšo sendviči, bet tādas sviestmaizes, kādas latvieši parasti netaisa, tādas, kas kārtīgāk jāgatavo.Tāpat reizi nedēļā viņš gatavo kaut ko, kas varētu būs līdzīgs sautējumam. Viena sautējuma recepti arī piedāvā Ģimenes studijā.Veģetārais čili (4-6 personām)Sastāvdaļas: 2 bundžas (katra 400g) smalcinātu tomātu, bundža (400 g) sarkano pupiņu šķidrumā, bundža turku zirņu (400 g) šķidrumā, maza kukurūzas gabaliņu bundža, tomātu pasta, 2 burkāni, 1 liela paprika, 2 lieli sīpoli, 1 ķiploks (7-8 daiviņas), 250-300ml buljona no kubiņa.Garšvielas: 1 tk ar kaudzi paprikas pulvera, 1 tk ar kaudzi kumīna pulvera, škipsna kanēļa, čili piparu pulveris (pēc vēlēšanās), sāls un pipari, laims, svaiga kinza dekorācijai.Pagatavošana: Lielā dziļā traukā eļļā apcep sakapātus sīpolus. Kad tie ir mīksti un zeltaini, pieliek sakapāto ķiploku un apcep visu vēl 2 minūtes. Ber virsū visas sausās garšvielas un apmaisa sīpolos, pagrauzdē 1 minūti un tad pievieno tomātus no bundžām, visu apmaisa. Pievieno 3 ēdamkarotes tomātu pastas un iemaisa, pielej 200-300ml buljona. Ber klāt noskalotas pupiņas, turku zirņus, kukurūzu, sakapātu papriku un burkānus. Visu apmaisa un ar vāku uz lēnas uguns sautē vismaz stundu. Pēc stundas vāku noņem un uz lielākas uguns regulāri maisot vāra visu vēl 20-30 min., līdz mērce ir sabiezējusi un reducējusies. Pagaršo, lai noteiktu, vai jāpievieno sāls un pipari. Ja prasās, pievieno nedaudz saldumam pāris ēdamkarotes kečupa vai nedaudz cukura. Servē karstu bļodā, pārbērtu ar kapātu kinzu, un pārspiež pāri nedaudz laima sulu.Var pasniegt ar nachos čipsiem vai vārītiem rīsiem.

46mins

22 May 2020

Rank #15

Podcast cover

Viegli pagatavojama maltīte: siera pīrādziņi, zaļie salāti un biešu zupa

Ģimenes ēdienkarte - ēdiena gatavošanas entuziasti un vecāki iesaka viegli pagatavojamas receptes ģimenes maltītēm. Ikdiena šobrīd ir radikāli izmainījusies gan organizācijas "mammamuntetiem.lv" vadītājas Ingas Akmentiņas-Smildziņas, gan treneres Līgas Pastores-Kvieses ģimenē. Kas palīdz tikt galā ar šī brīža izaicinājumiem un kur meklēt receptes, lai ātri pagatavotu sātīgu maltīti vairākas reizes dienā?Ingas Akmentiņas-Smildziņas ģimene šobrīd rit lauku mājās Siguldas pusē. Kopā ar meitu Lību viņa iesaka ātro tortilju recepti, avokado salātus un vienkāršus siera pīrādziņus.Tortilju picaUz gatavas tortiljas maizītes uzsmērē tomātu mērci un liek virsū sastāvdaļas, kas garšo - tomātiņus, gaļas vai desas šķēlītes, vārītu olu un pārklāj ar rīvētu sieru. Liek cepties cepeškrāsnī.Lība vislabāk brokastīs ēdAvokado salātus.Tos gan gatavo mamma. Sagriež avokado, tomātu, gurķi, sajauc ar eļļu un mazliet sāls. Var salātiem izmantot redīsus, lociņus un citus zaļumus.Pusdienām Inga Akmentiņa-Smildziņa iesaka kartupeļu biezeni un, piemēram, svaigu kāpostu salātus. Var arī gatavot gaļu klāt.Un vēlVienkāršie siera pīrādziņiŠo pīrādziņu gatavošana aizņem vien 15-20 minūtes, bet tas ir pie nosacījuma, ja izmanto saldēto mīklu. Ingas mājā tāda parasti ir.Sastāvdaļas: sviesta rauga mīkla, tomātu pasta, rīvēts siers (ledusskapī var sagrabināt dažādus pāri palikušos siera gabaliņus).Gatavošana: No mīklas ar glāzi izspiež apļus un kārto kēksiņu formās. Iespiež nedaudz tomātu pastas. Ber virsū rīvētu sieru. Pildījumu var bagātināt ar ķirštomātiņiem, spinātiem, gaļu, vārītu olu, garnelēm, foreli utt., kas vien garšo un ir pieejams.Cep 200 grādos apmēram 12-15 minūtes.Ieteikums. No šīs mīklas var gatavot arī saldos pīrādziņus - uzliek krējuma vai krēmsiera piciņu, kanēli ar cukuru, ābolu šķēlītes, banānu, ievārījuma piciņu, magones vai citu pildījumu, kas nu katram garšo.Ģimenē mainās gatavošanas paradumiTrenere Līga Pastore-Kviese un viņas vīrs Māris Stumbiņš stāsta, ka šobrīd ģimene daudz vairāk gatavo zupas. Biešu zupa ir viena no ģimenē iecienītākajām, turklāt tagad ir laiks to pagatavot kārtīgi, buljona kubiņus aizstāj vārīts buljons, bietes vāra paši mājās.Biešu zupaSastāvdaļas: 0,5 kg svaigi cūku kauli, laurlapas, pipari, sāls, sīpoli, burkāni, kartupeļi, vārītas bietes.Gatavošana: Cūku kaulus ar laurlapām, pipariem, sāli novāra buljonu (kaulus izņem ārā, lai atdziest). Uz pannas apcep sīpolus ar burkāniem, pievieno buljonam, pievieno sagrieztus kartupeļus un pēc tam vārītas sarīvētas bietes. Un pašās beigās pievieno gaļiņu, kura tika novārīta buljonā un atdalīta no kauliem.Zaļie salāti (4 porcijas)Arī Līgas Pastores-Kvieses un Māra Stumbiņa ģimenē ir cieņā avokado salāti.Sastāvdaļas: paciņa dažādu salātu lapiņu, kādas pašam patīk, dārzeņi, kas mājās (tomāti, gurķi, paprika), 2 avokado, kārbiņa tunča eļļa, mērcei olīveļļa, balzamiko etiķis, citrona sula, sāls, cukurs.Gatavošana: Salātlapas sajauc ar dārzeņiem. Liek uz šķīvjiem. Pārlej ar mērci. Pa virsu liek šķēlēs sagrieztu avokado un tunci. Var pievienot arī vārītu olu.

43mins

17 Apr 2020

Rank #16

Podcast cover

Lietotnes, kas sniedz atbalstu vecākiem un palīdz plānot laiku ģimenē

Iepazīstam ģimenei noderīgās mobilās lietotnes, kas "nezog" mūsu laiku, bet palīdz ģimenes pienākumu un laika plānošanā, kā arī sniedz atbalstu vecākiem no mazuļa pirmās dienas. Raidījuma viesi: “Riga TechGirls” līdzradītāja, zīmola “be-with” dibinātāja Anna Andersone, tētis, darbojas arī biedrībā “Tēvi” - Klāvs Ozoliņš, "Samsung" komunikācijas pārstāve Latvijā Katrīna Lulle.Anna Andersone norāda, ka pašas mobilās lietotnes nav ne labas, ne ļaunas. Tas, kā tās lieto ir tas, kādu efektu tās dos."Vajadzētu pievērts uzmanību, cik daudz lietojam dažādas lietotnes, lai tās nepaņem laiku, ko fiziski veltām ģimenei. Un arī šajā ziņā var palīdzēt lietotnes," atzīst Andersone.Pati viņa izmanto "Family Link", kurā var uzstādīt motivējošas un pasargājošus uzstādījumus gan sev, gan bērniem.Vēl ģimenē ir noteikumi, ka ierīces no rīta drīkst lietot tikai tad, kad ir saklāta gulta, izķemmēti mati, paēstas brokastis un pavingrots, jo par sevi ir jāparūpējas vispirms. Savukārt vakarā pēc pulksten 8 vispār nedrīkst lietot mobilās ierīces. Disciplinēt sevi ir grūti visiem, ne tikai bērniem. Svarīgi, ka arī vecāki ievēro tos pašu noteikumus ko nosaka bērniem.Visi raidījuma dalībnieki atzīst, ka izmanto dažādu mobilo lietotņu palīdzību, lai organizētu savu ikdienu, lai izglītotos un arī meklētu padomus. Klāvs Ozoliņš un Katrīna Lulle, kuriem ir pirmsskolas vecuma bērni, atzīst, ka pagaidām cenšas izvairīties no tā, lai paši bērni izmantotu mobilās ierīces.

52mins

24 Feb 2020

Rank #17

Podcast cover

Sports nav iedomājams bez traumām. Kāda ir veselīga vide bērnu fiziskajām aktivitātēm

Skotijā bērnu futbolā aizliedz sitienus ar galvu, vēsta BBC. Tas saistīts ar pētījumu, kas izgaismo neirodeģeneratīvo saslimšanu izplatību bijušo futbolistu vidū. Bet profesionālais sports, kas sākas jau agrīnā vecumā, bez traumām nav iedomājams. Kāda ir Latvijas treneru, sporta un dejas pedagogu nostāja šajā jautājumā un vai tiešām nepastāv zelta vidusceļš starp labu veselību un sasniegumiem sportā, dejās un citās ar fiziskām aktivitātēm saistītās disciplīnās? Kur vecākiem jāprot novilkt robežu, lai fiziskā aktivitāte nekaitētu augošam organismam? Ģimenes studijā diskutējam par veselīgu vidi bērnu sportā un fiziskajās aktivitātēs. Raidījuma viesi: sporta ārste, uztura speciāliste, Latvijas sporta medicīnas asociācijas prezidente Sandra Rozenštoka, fiziskās sagatavotības treneris Helmuts Rodke, hokeja treneris Renārs Princis un deju studijas „Dzirnas” vadītājs, kā arī Dziesmu un deju svētku virsvadītājs Agris Daņiļevičs."Man ir pārliecība, ka receptes nav, jo katrs bērns ir citāds. Gan amatiersportā, gan baletā, gan hokejā ir jāatrod kompromiss, liekot slodzi, nevajag aizmirst, ka tas ir tavs vienīgais ķermenis, kurš ir arī jāmīl,” atzīst Agris Daņiļevičs. „Visās lietās ir vajadzība kaut kāda mērenība. Lai ietu uz rezultātiem, ķermenis nonāk arī stresa situācijās, bet ir jābūt kontekstā ar pašsajūtu, lai saglabātu veselību."Bērna fiziskās nodarbībās un dienas režīmu menedžē vecāki.„Pamatproblēma, kas noved pie traumatisma, nav sabalansēta treniņu slodze,” vērtē Renārs Princis.Helmuts Rodke norāda, ka viena no problēmām – profesionāļi, respektīvi treneri, atbildību par lēmumu pieņemšanu, vai bērns ir gatavs jebko darīt, uztic neprofesionāliem – vecākiem. Treneri gaida, ka neprofesionāļi pieņems pareizo lēmumu.Bērnu fiziskajā attīstībā vērojamas divas galējības - pārstimulēti bērni, ar gaitas un locītavu problēmām, kā arī nepietiekami fiziski spēcīgi bērni un pusaudži, kuriem trūkst dažādu kustību iemaņu un fiziskā spēka. Par vispusīgu bērnu fizisko attīstību Ģimenes studijā nedaudz citā pavērsienā jau runājām pirms dažiem mēnešiem.

53mins

3 Feb 2020

Rank #18

Podcast cover

Aptaukošanās izplatība Latvijā sākumskolas bērniem nepieaug. Risks arvien pastāv

Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC) publiskojis jaunāko “Bērnu antropometrisko parametru un skolu vides pētījumu", kas rāda, ka liekās ķermeņa masas un aptaukošanās izplatība Latvijā septiņus un deviņus gadus veciem bērniem nepalielinās, tā skar 23% septiņgadīgo un 25% deviņgadīgo. Vai aptaukošanās izplatību var uzskatīt par apturētu un kā vēl mazināt šos skaitļus, diskutējam Ģimenes studijā. Raidījuma viesi: Bērnu Klīniskās Universitātes slimnīcas Svara korekcijas programmas speciāliste ārste endokrinoloģe Jurgita Gailīte, Slimību profilakses un kontroles centra Neinfekciju slimību datu analīzes un pētījumu nodaļas vecākā sabiedrības veselības analītiķe Biruta Velika un uztura treneris Mārtiņš Bidiņš.Lai arī pētījums rāda, ka liekās ķermeņa masas un aptaukošanās izplatība Latvijā septiņus un deviņus gadus veciem bērniem nepalielinās, speciālisti atzīst, ka risks arvien pastāv. Bērniem liekais svars ir neveselīgu paradumu rezultāts – neregulāras ēdienreizes, pārāk daudz pārtikas, mazkustīgs dzīvesveids, maz miega.Raidījumā daži Mārtiņa Bidiņa ieteikumi: Jāsāk vispirms intuitīvi vairāk domāt par savu rīcību un bērna veselību. Mēs visi zinām, ka vajadzētu iet ātrāk gulēt, ka vajadzētu vairāk kustēties gan vecākiem, gan bērniem. Varbūt nevajadzētu mājās turēt tik daudz saldumu, tad varbūt tos neēdīs. Dārzeņu augļu patēriņš ir arvien mazs. Tas nozīmē, ka dārzeņi un augļi nav vienīgais, kas nodrošina veselīgu dzīvesveidu. Ja uzturā nav dārzeņi un augļi, tas nozīmē, ka ir ēdiens, pilns ar tukšām kalorijām, kas ir garšīgs un viegli sagremojams. Cilvēki intuitīvi zina, ka tas nav ēdiens, ko vajadzētu ēst.Pētījums: Aptaukošanās izplatība sākumskolas bērniem Latvijā nepalielinās, tomēr ir augsta

52mins

28 Jan 2020

Rank #19

Podcast cover

Patiesas rūpes par sevi reizēm nozīmē darīt to, ko nemaz negribas

Aizvien biežāk jaunajiem vecākiem tiek piekodināts – neaizmirstiet parūpēties par sevi. Kāpēc tas ir svarīgi? Un kāpēc patiesas rūpes par sevi nenozīmē ne burbuļvannu, nedz gardu bulciņu, bet nepieciešamību darīt to, ko varbūt nemaz negribas, saruna raidījumā Ģimenes studija. Raidījuma viesi: ģimenes psihoterapeite, četru dēlu mamma Kristīne Maže, teologs, mācītājs, apzinātības skolotājs un psiholoģijas doktorants Indulis Paičs, uzņēmēja, divu meitu mamma Maija Bērtiņa un biedrības „Tēvi” pārstāvis un tētis Lauris Bokišs."Svarīgi, ka vecāki no mirkļus ķeršanas rūpes par sevi spēj pārvērst par sistēmisku lietu," uzskata Lauris Bokišs.Indulis Paičs atzīst, ka savā ziņā šodien no jauna atklājam, kas ir rūpes par sevi.„Ir vienkārši jāsaprot, ka labākais, kā es savam bērnam varu uzdāvināt labu tēti vai mammu, tādu, kas „neuzsprāgst” pie sīkumiem, ir parūpēties par sevi," norāda Indulis Paičs.Tiesa, tam pretī ir virkne stereotipu, varbūt pats cilvēks tā nedomā, bet citi to pārmet, ka nav labi dot citiem pieskatīt bērnu."Ja vecāks ir fiziski un emocionāli nospiests, bērns to jūt un tādu arī saņem to vecāku. Zināmā mērā rūpējoties par sevi, mēs arī rūpējamies par pārējiem ģimenes locekļiem," atzīst indulis Paičs.

51mins

27 Jan 2020

Rank #20