OwlTail

Cover image of Zināmais nezināmajā
(1)
Science

Zināmais nezināmajā

Updated 29 days ago

Science
Read more

Populārzinātnisks radiožurnāls, kas aptver dažādas zinātnes nozares, izzina dabu, ekoloģiju, ģeogrāfiju, ornitoloģiju, zooloģiju, astronomiju, arheoloģiju, vēsturi, ielūkojas zinātnes un tehnikas sasniegumos, izcilu personību dzīvē un darbībā. Īpaša uzmanība veltīta latviešu zinātnieku sasniegumiem pasaulē un Latvijā.Katrā raidījumā kopā ar pētniekiem iztirzājam „galveno tematu”, uz sadarbību aicinot arī savus klausītājus, vai kā citādi uzklausot cilvēku viedokļus un jautājumus.

Read more

Populārzinātnisks radiožurnāls, kas aptver dažādas zinātnes nozares, izzina dabu, ekoloģiju, ģeogrāfiju, ornitoloģiju, zooloģiju, astronomiju, arheoloģiju, vēsturi, ielūkojas zinātnes un tehnikas sasniegumos, izcilu personību dzīvē un darbībā. Īpaša uzmanība veltīta latviešu zinātnieku sasniegumiem pasaulē un Latvijā.Katrā raidījumā kopā ar pētniekiem iztirzājam „galveno tematu”, uz sadarbību aicinot arī savus klausītājus, vai kā citādi uzklausot cilvēku viedokļus un jautājumus.

iTunes Ratings

1 Ratings
Average Ratings
1
0
0
0
0

iTunes Ratings

1 Ratings
Average Ratings
1
0
0
0
0

Best weekly hand curated episodes for learning

Cover image of Zināmais nezināmajā

Zināmais nezināmajā

Latest release on Jan 21, 2021

Best weekly hand curated episodes for learning

The Best Episodes Ranked Using User Listens

Updated by OwlTail 29 days ago

Rank #1: Gada ģeovieta - Vidzemes stāvkrasti

Podcast cover
Read more
15 kilometru gari neparasti smilšakmens atsegumi - tā ir Vidzemes jūrmalas stāvvkrastu ainava, kas šogad izpelnījusies gada ģeovietas statusu. Šo krastu vēsture ir tik sena, ka tā stāv kā liecība par laikiem, kad Latvijas teritorijā dzīvoja bruņuzivis un tetrapodi, vielaikus - kā visa Baltijas jūras piekraste, arī šie krasti mainās. Par Vidzemes stāvkrastiem stāsta Dabas Aizsardzības pārvaldes eksperts, Ziemeļvidzemes ģeoparka pārstāvis Dainis Ozols.

Devona periods ir atstājis daudz liecību Latvijas teritorijā, kuras savulaik pārsteigušas gan paleontologus, gan ārzemju tūristus. Viena no šādām vietām ir šī gada ģeovieta - Vidzemes jūrmalas stāvkrasti, kas ir vienīgie devona laika atsegumi jūras krastā Baltijā.

Īpaši ainaviski izteiksmīgi ir vairāki smilšakmens atsegumu posmi uz dienvidiem no Tūjas, pie Ķurmjraga un Ežurgām, kā arī pie Veczemjiem. Kopējais stāvkrastu garums ar smilšakmens atsegumu posmiem ir aptuveni 15 kilometri.

Maijā Gada ģeovietā notiks izglītojošs pasākums - pārgājiens ar speciālistu ģeologu piedalīšanos un piemērotās vietās tiks novietoti stendi ar informāciju par ģeoloģisko mantojumu. Par konkrēto pasākuma laiku tiks paziņots atsevišķi.

Feb 19 2019

42mins

Play

Rank #2: Nākotnē medicīna kļūs personalizēta un krietni precīzāka katram cilvēkam

Podcast cover
Read more
Šķiet nav otras tādas zinātnes nozares, kurā risinājumus un praktisku pielietojumu gaida tikpat dedzīgi, kā medicīnā. Ikviens vēlas būt vesels, ātrāk izveseļoties, ātrāk atklāt saslimšanas un nodrošināt sev nākotni bez liekām raizēm par veselību, un to aizvien labāk palīdz īstenot tieši tehnoloģijas.

Ja salīdzinātu mūsdienu slimnīcu ar to, kurā cilvēki ārstējās pirms simts gadiem, pirmais, ko mēs pamanītu, ir tehnoloģijas. Taču pavisam iespējams, ka vēl pēc simts gadiem ar pārsteigumu raudzīsimies uz to, kādas novecojušas diagnostikas un ārstniecības metodes izmantojam šodien. Medicīnas inženierija ir viena no tām nozarēm, kas attīstās visstraujāk un tāpēc skaidrojam, kā nākotnē roboti, viedierīces un citi mūsdienu tehnoloģiju sasniegumi ļaus mums efektīvāk uzturēt sevi veselu. Raidījuma Zināmais nezināmajā viesi: Elektronikas un datorzinātņu institūta zinātniskais direktors Modris Greitāns un Latvijas Universitātes doktorante, medicīnas fiziķe un inženiere Marta Laņģe.
"Pārmaiņas, ko ienesīs tehnoloģijas medicīnā – tā būs personalizēta un krietni precīzāka katram cilvēkam," uzskata Modris Greitāns.
Marta Laņģe piekrīt par personalizētās medicīnas attīstību. Viņa arī norāda, ka dažādas tehnoloģijas jau ir ienākušas un attīstās. Daudz atkarīgs no ārsta, cik viņš ir gatavs riskēt un pamēģināt ko jaunu. Tāpat tas atkarīgs no medicīnas iestādes tehniskā personāla intereses par jauno.

Iepirkšanās pieredzes transformācija un veikali nākotnē

Vai atlaides vēl aizvien mudina cilvēkus doties iepirkties un vai nākotnē iepirkšanās aizvien būs reālās dzīves pieredze vai digitālo tehnoloģiju vadīts process? Par transformējošo iepriekšanās pieredzi stāsta Parīzes ELSCA Biznesa skolas profesors Agnis Stibe.

Viņš uzsver, ka nedrīkst aizmirst trijotni – pircējs tirgotājs un ražotājs – viņi visi ir saistīti vienā kopumā un jāatceras, ka cits bez cita nevar iztikt.

Apr 11 2019

42mins

Play

Similar Podcasts

Krustpunktā

Kā labāk dzīvot

Šīs dienas acīm

Īstenības izteiksme 15 minūtēs

Globālais latvietis. 21. gadsimts

Divas puslodes

Kursors.lv tehnoloģiju jaunumi

Septiņas dienas Eiropā

Ģimenes studija

Šķiltava | Žurnāls Ir

paga ko

Satori podkāsti

Podkāsts Svarīgās Detaļas | Juris Baltačs

Pēdējā Pilīte

Bize Vaļā

Rank #3: Latvijas īpašās sēklas un to dzīvotspēja mūsdienās

Podcast cover
Read more
Sēkla ir dzīvības sākums un ja ir kāda dzīvības forma, bez kuras cilvēka dzīve nav iedomājama, tad tās ir augu sēklas, no kurām iegūstam pārtiku.

No sīksīkas sēklas līdz labības laukam, siltumnīcai pilnai ar dažādu šķirņu tomātiem un neparastiem savvaļas augiem, kas, starp citu, arī izmantojami pārtikā. Latvijas klimats mūs lutina ar iespēju audzēt dažādas pārtikā izmantojamas kultūras un dārzeņus, taču līdzīgi kā mainījusies mūsu ēdienkarte, mainās arī sēklas, ko izmantojam. Ceļā uz Svalbāras Sēklu banku Latvijai vispirms jāatjauno esošā augu sēklu banka. Dodamies pa pēdām sēklas dzīves ciklam; skaidrojam, kāds ir Latvijas nacionālais sēklu krājums un vai vēsturē izmantotās lauksaimniecības kultūru sēklas varētu lietot arī šodien, raidījumā Zināmais nezināmajā skaidro Agroresursu un ekonomikas institūta vadošā pētniece Arta Kronberga un molekulārģenētiķis, mežzinātnes institūta "Silava" vadošais pētnieks Dainis Edgars Ruņģis.

Jau šī gada beigās pirmais sūtījums no Latvijas dosies uz Svalbāras Sēklu banku. Tajā būs iekļautas Latvijā izveidotās jaunās un vecās šķirnes kopā ap 150 dažādi paraugi, norāda Dainis Edgars Ruņģis.

Arta Kronberga atzīst, ka sūtījumā, pirmkārt, jāiekļauj sēklu paraugi, kas krāti gadiem, tāpat jādomā par selekcionāru veidoto materiālu, ko iekļaut. Trešā lieta, par ko jādomā, ir unikāli vietējie resursi, kas nav savākti. Kaut vai kaņepes. Ja kādā dārzā gadiem ilgi tiek audzētas kaņepes vai zirņi, tas jau skaitās unikāls vietējais resurss, kas jāsaglabā.

Kronberga bilst, ka pētnieki būtu priecīgi, ja varētu nelielus paraudziņus cilvēki sūtīt uz Kultūraugu gēnu banku vai Agroresursu ekonomikas institūtu, kur tos pētītu, saglabātu un iekļautu kolekcijā.

Pētījums par Latvijas pirmajām ražotājsaimniecībām

Pētnieki pamatoti Latvijas teritoriju dēvē par seno iedzīvotāju krustcelēm. Gan akmens, gan bronzas laikmetā pie mums notikusi īsta “tautu un kultūru staigāšana”. Senās ciltis ne vien nāca Latvijas virzienā no dažādām debess pusēm un attīstīja jaunas kultūras, bet arī atstāja savu ģenētisko materiālu. Tā visa rezultātā no medniekiem un vācējiem nonācām līdz ražotājsaimniecībai, un šobrīd vēsturniekiem pa īstam jādraudzējas ar biologiem, lai iegūtu jau ļoti detalizētu informāciju, kā tautas virzījās pāri Eiropai un kādu mantojumu mums atstāja. Seno cilšu migrācijas ceļus un ražotājsaimniecības pirmsākumus skaidro Latvijas Vēstures institūta vadošā pētniece Gunita Zariņa.

Sižetu sagatavoja Mariona Baltkalne.

Apr 03 2019

43mins

Play

Rank #4: Unikālā ezera - Baikāla - noslēpumi pagātnē un vilinājums šodien

Podcast cover
Read more
Sibīrijas pērle, mazā jūra – tā dēvē Baikālu, ezeru Krievijas tālajos austrumos, kas arvien vairāk piesaista neskarto ainavu un dabas brīnumu cienītājus. Pasaulē lielākā saldūdens krātuve, kurā ūdens ir tik dzidrs, ka ziemā, stāvot uz ledus var saskatīt tā gultni vairāku metru dziļumā. Viens no lielākajiem ezeriem pasaulē, tas ir arī dziļākais un senākais – aptuveni 25-30 miljonus gadus vecs. Ezers ar miljoniem gadu vēsturi var stāstīt gan par dzīvi uz planētas sensenā pagātnē, gan pārsteigt ar neparastu ainavu un bioloģisko daudzveidību šodien. Kādus noslēpumus sevī slēpj šis unikālais ezers, raidījumā Zināmais nezināmais atklāj ceļotāji Kristaps Veide un Olita Jakovele un Jēkaba aģentūras valdes priekšsēdētājs Uldis Alksnis.

"Baikāls ir kā galamērķis tīrradnis, gan dabas ziņā, gan cilvēku ziņā, kas tur dzīvo," atzīst Olita Jakovele. "Baikāls jāuztver kā liels enerģijas avots un ar viņu jāuztur labas attiecības."

"Likās, ka tas noteikti nav ezers, vēsa vēja pūsmu sajutu un enerģiju," bilst Kristaps Veide.

"Tur ir īpatnēja aura, kaut kas, kas ļoti piesaista, nav cilvēku, kas nokļuvuši pie Baikāla teiktu – man te nepatīk," atklāj Uldis Alksnis.
Un vēl - ja esi aizbraucis uz Baikālu un neesi tajā nopeldējies, tad neesi bijis Baikālā, lai arī ūdens salīdzinoši vēss visu vasaru.
Vissiltākais tur ir jūlijā, bet iesaka braukt jūnija beigās vai augustā, jo tad nav odu, jo ezera ūdens ir auksts.

Pamatiedzīvotāji tur ir burjati, daudz ir arī krievu, bet Sibīrijas krievi ir kā cita tauta nekā tie, kas dzīvo Centrālā Krievijā, uzskata Uldis Alksnis. Tie ir sibīrieši, gandrīz cita tauta, kas runā krievu valodā un ir ļoti viesmīlīgi.

Baikālā ietek vairāk nekā 300 upes, bet iztek viena.

Gadi nav šķērslis, lai apmeklētu Baikālu un redzētu turienes dabas krāšņumu.

Tur var nokļūt ar lidmašīnu, var nokļūt arī ar vilcienu Maskava – Vladivastoka apmēram piecu dienu laikā.

Jan 29 2019

46mins

Play

Most Popular Podcasts

The Joe Rogan Experience

TED Talks Daily

The Tim Ferriss Show

The Daily

Stuff You Should Know

Oprah's SuperSoul Conversations

Armchair Expert with Dax Shepard

Rank #5: Mākslīgais intelekts un 5G tīkla attīstība - 2018. gads tehnoloģiju jomā

Podcast cover
Read more
Par aizvadītā gada aktualitātēm tādās jomās kā astronomija un fizika, kā arī vides pētījumos esam stāstījuši iepriekšējos raidījumos, taču ne mazāk aizraujoši ir palūkoties, kādi jauni tehnoloģiju sasniegumi pasauli pārsteiguši 2018. gadā. Masačūsetsas Tehnoloģiju institūts apkopojis ievērojamākos tehnoloģiju sasniegumus aizvadītajā gadā un to vidū ir gan ierīces, kas ļaus sazināties ar citā valodā runājošiem bez valodas zināšanām, gan mākslīgais intelekts, kuram piemīt iztēle, gan jaunievedumi viedajās pilsētās un daudz kas cits. Šos un citus gada nozīmīgākos veikumus tehnoloģiju jomā vērtē Valsts akciju sabiedrības "Elektroniskie sakari" projektu vadītājs Neils Kalniņš un tehnoloģiju un IT eksperts Reinis Zitmanis.

"Mūsuprāt, pats galvenais nozīmīgākais attīstības process, kas ir noticis pagājušajā gadā, ka mašīnu savstarpējā saziņa reālajā laikā mobilajā tīklā tuvāk kā nekad agrāk. Esam tuvu tam mirklim, kad mašīnas savstarpēji varēs sazināties tikpat ātri un efektīvi kā cilvēki," norāda Neils Kalniņš.

5G tehnoloģiju attīstības bums un viss ar to saistītais ir viens no nozīmīgākajiem notikumiem, par kuru runājuši mediji, industrija, patērētāji un tehnoloģiju ražotāji

Skatoties uz tehnoloģijām kopumā, labā ziņa Latvijas uzņēmumiem un jaunuzņēmumiem, kā arī tiem, kas domā par jaunām biznesa attīstības tendencēm, jau kuro gadu runājam par biotehnoloģijām. Tā ir informācija, komunikāciju tehnoloģijas, enerģētika un vide, domājot ne tikai par dabas vidi, bet arī pilsētvidi, kurā dzīvojam.

"5G tehnoloģiju ieviešanas vilnis dos lielu ieguldījumu pilsētvides attīstībā, sakārtošanā un ērtākas un drošākās vides izveidei nākotnē, gan būs izmaksās efektīvāka," atzīst Neils Kalniņš.

Reinis Zitmanis īpaši izceļ citas divas lietas – sapratni par “blokķēdi” un tās tehnoloģiju, kas nodrošina datu izsekojamību un arī argumentētās realitātes un viltus ziņu uzplaukumu, kur redzam, ka citiem cilvēkiem montē virsu citu cilvēku sejas un nevari pateikt, cik tas ir patiesi vai nē.

"Cilvēki aizvadītajā gadā nedaudz pamodās un saprata, ka viss nav tik skaisti kā gribētos. Cilvēki, man ir tāda cerība, saprata, ka ir jāsargā pašiem savi dati, ka internets nav tikai tā, ka viss ir forši," bilst Reinis Zitmanis.

Nobela prēmija medicīnā

Atskatoties uz pērnā gada notikumiem medicīnas zinātnē, ir jāmin 2018. gada Nobela prēmijas laureāti medicīnā - ASV zinātnieks Džeimss Elisons un japāņu imunologs Tasuku Hondzjo, kuri šo balvu ieguva par pētījumiem vēža ārstēšanā.

Abu minēto imunologu pētījumi sākās jau pirms vairāk nekā divdesmit gadiem un zāļu radīšanas procesā tika ieguldīti 15 gadi. Runa ir par medikamentu, kas aktivē tās šūnas, kuras savukārt iznīcina vēža šūnas. Bet par to, kā tas darbojas un kā cilvēka organismā notiek šūnu, tā teikt, kaujas, blēdīšanās un informācijas padeve, skaidro Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centra zinātniskā direktore un vadošā pētniece Aija Linē. Viņa stāstu sāk par Džeimsa P. Elisona izpētīto olbaltumvielu, kas darbojas kā “imūnsistēmas bremze". Imunologs izpētīja, kā šis bremzes apturēt, lai labās šūnas uzbruktu tām sliktajām, tām audzēja šūnām. Savukārt Tasuku Hondzjo izpētīja citu olbaltumvielu vai proteīnu, kas palīdzēja radīt zāles cīņā pret ādas un plaušu vēzi.

Jan 08 2019

43mins

Play

Rank #6: Antarktīda un Arktika. Izmaiņas pasaules "ledusskapī" ietekmē klimatu citviet

Podcast cover
Read more
Nav citu reģionu pasaulē, kas pēdējos gados būtu mainījušies tik ļoti kā polārie reģioni – Antarktīda un Arktika. Ātrums, ar kādu samazinās ledus segas biezums polārajos reģionos, nav novērots nekad iepriekš vēsturē un tas liek uzdot daudz jautājumu gan par šo reģionu lomu planētas dzīvē, gan par pašu polāro reģionu nākotni.

Nacionālā okeānu un Atmosfēras administrācija novembrī nāca klajā ar ikgadējo ziņojumu par Arktiku un tajā norādīts, ka Arktikā šogad reģistrēta otra augstākā gaisa temperatūrā novērojumu vēsturē, kā arī otrs zemākais ledus virsmas apjoms. Antarktīdu turpretim aizvien biežāk sāk pielīdzināt Grenlandei, ņemot vērā izmaiņas šajā teritorijā. Ko pēdējo gadu pētījumi stāsta par izmaiņām polāros reģionos un kā šīs izmaiņas “pasaules ledusskapī” varētu ietekmēt planētas klimatu kopumā, raidījumā Zināmais nezināmajā stāsta Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes pētnieki, ģeoloģijas doktors Jānis Karušs un pēcdoktorantūras pētnieks Kristaps Lamsters.

Latvija ledus laikmetā

Ledus laikmetā Latvijas Ziemeļrietumu daļa iegrima ap 200 metriem, savukārt Latgales pusē tikai ap 100 metriem. Kā zemes garoza uzvedās, kurp plūda kūstošie ledāji pirms vairākiem tūkstošiem gadu, stāsta Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un zemes zinātņu fakultātes Ģeogrāfijas nodaļas Ģeomorfoloģijas un ģeomātikas katedras profesors Vitālijs Zelčs.

Vitālijs Zelčs datora monitorā rāda, kādā virzienā pirms vairākiem tūkstošiem gadu ledāji atkāpās no tagadējās Latvijas teritorijas. Viņš arī stāsta, kāds tad te pirms teju 30 tūkstošiem gadu ir bijis ledus segas biezums.

Starpledus jeb interglaciālajos periodos, kad klimats kļuva siltāks, ledājs, lēnam kūstot, atkāpās uz ziemeļiem. Klimatam kļūstot vēsākam, ledājs atkal uzvirzījās un visu Latvijas teritoriju klāja ļoti biezs monolīts ledājs, kas būtiski ir ietekmējis mūsdienu Latvijas reljefu un to veidojušus nogulumus.

Dec 19 2018

42mins

Play

Rank #7: Augsnes iemītnieku "pakalpojumi" cilvēkiem

Podcast cover
Read more
"Marsa putekļi šobrīd ir vairāk izpētīti nekā augsnes ekosistēma. Lai arī zinām, ka tur ir 20 tūkstoši sugu, mēs nevaram zināt, ko katra no viņām dara, kā konkurē savā starpā, kā sadarbojas ar citiem organismiem. Turklāt augsnes ekoloģija ir ļoti darbietilpīga nozare," atzīst Viesturs Melecis.

Ikdienu cilvēka acij nemanāmi neatsveramu darbu veic kukaiņi un citi sīkdzīvnieki, kuri savu dzīvi aizvada augsnē. Tiem varam būt pateicīgi par virkni “pakalpojumu”, ko tie sniedz dabai un cilvēkam, taču ikdienā tiem pievēršam tik mazu vērību, ka visticamāk vienu otru augsnes iemītnieku nemaz nepazītu. Kādi ir augsnes iemītnieki Latvijas dabā un kādas attiecības laika gaitā ir izveidojuši cilvēki un augsnes iemītnieki, skaidro Latvijas Universitātes (LU) Bioloģijas institūta pētnieks Uģis Kagainis un LU Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes profesors, Vides zinātnes nodaļas Vides aizsardzības katedras vadītājs Viesturs Melecis.

Nenovērtētais produkts smiltsērkšķis

Smiltsērkšķi un tā produktus plaši izmantojam gan pārtikā, gan kosmētikā, un par šo ogu vērtīgajām īpašībām dzirdēts daudz. Tomēr interesanti, ka pārsteidzošas atklāsmes par mums zināmām lietām parādās aizvien no jauna, un arī smiltsērkšķis Latvijas zinātniekiem sniedzis nebijušu informāciju par lapu un ogu atliekvielu ekstraktiem, kas palīdz jaunlopu veselības profilaksē. Unikāls starpnozaru pētījums vairāku gadu garumā ļāvis saprast, ka smiltsērkšķu aktīvās vielas palīdz jaunu teliņu augšanā, mazina tiem iekaisumus un piešķir pat spīdīgāku spalvu. Daudzos gadījumos vērtīgās ogas varētu aizvietot antibiotikas.

Par smiltsērkšķu sniegtajiem labumiem dzīvniekiem stāsta Dārzkopības institūta vadošā pētniece Dalija Segliņa un Latvijas Lauksaimniecības universitātes Veterinārmedicīnas fakultātes Klīniskā institūta asociētā profesore Laima Liepa.

Pirms vairāk nekā četriem gadiem Dārzkopības institūtā Dobelē dzima ideja izpētīt to, kas vēl nav zināms par smiltsērkšķiem, piemēram, to slimībām un kā tos pareizi pavairot. Pakāpeniski attīstījās doma kopā ar Latvijas Lauksaimniecības Universitātes Veterinārmedicīnas fakultātes kolēģiem pārbaudīt vēl kādu smiltsērkšķu izmantošanas virzienu, kas Latvijā varētu būt ekonomiski izdevīgs un līdz šim nav ticis pētīts. Projektā tika meklēti risinājumi, kā paplašināt smiltsērkšķu produktu pielietojamību, konkrēti – no jaunlopu veselības viedokļa. Pētījums ir devis vērā ņemamus secinājumus, it īpaši par iespēju jaunlopu veselību profilaktiski sekmēt ar dabas līdzekļiem, nevis ķerties klāt antibiotiku lietošanai.

Apr 18 2019

46mins

Play

Rank #8: Zemes stundā šogad aicina domāt par bioloģisko daudzveidību

Podcast cover
Read more
30. martā būs ikgadējā Zemes stunda, ko rīko Pasaules Dabas fonds. Šogad tā ir veltīta bioloģiskajai daudzveidībai, kas pasaulē samazinās.

Daba uz Zemes ir daudzveidīga – ir reģioni, kur izdzīvot spēj tikai pašas izturīgākās dzīvības formas, un ir vietas, kur augu un dzīvnieku sugu pārbagātība vēl šodien nav pilnībā apzināta. Tieši tās teritorijas, kurās sastopamas visdažādākās sugas, tiek uzskatītas par dabas lielāko vērtību – tās ir gan rādītājs vides kvalitātei, gan arī dārgums pats par sevi, jo rada mājvietu retiem un unikāliem planētas iemītniekiem. Bet kas īsti ir šis tik bieži piesauktais jēdziens bioloģiskā daudzveidība? Kāpēc mums ir vajadzīga daudzveidīga vide, kāpēc vajadzīgas dažādas augu, dzīvnieku, kukaiņu sugas un ko tas sniedz videi un cilvēkam, raidījumā Zināmais nezināmajā skaidro Pasaules dabas fonda direktors Jānis Rozītis un Dabas aizsardzības pārvaldes direktores vietniece Gunta Gabrāne.

Simbiotiskās attiecības dabā starp augiem un dzīvniekiem

Latvijas dabā ir sastopams daudz interesantu piemēru, kad augi vai dzīvnieki veido īpašas attiecības ar citiem „kaimiņiem”. Dažkārt mēs pat nenojaušam, kā vairākas augu, sēņu un dzīvnieku sugas ir savā starpā saistītas. Šādas attiecības bioloģijā dēvē par simbiotiskām attiecībām un, līdzīgi kā cilvēku pasaulē, arī tajās nereti viens gūst vairāk nekā otrs.

Par sugu simbiotiskajām attiecībām dabā stāsta Latvijas Dabas muzeja Botānikas un mikoloģijas nodaļas vadītāja Inita Dāniele, kā arī Zooloģijas nodaļas vecākais entomologs Jānis Dreimanis un vecākais zoologs Edgars Dreijers.

Sižetu sagatavoja Mariona Baltkalne.

Mar 26 2019

44mins

Play

Rank #9: Rīgas Stradiņa Universitāte aicina uz Zinātnes nedēļas pasākumiem

Podcast cover
Read more
No 1. līdz 5.aprīlim norisināsies Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Zinātnes nedēļa 2019, kurā notiks jau par stabilu tradīciju izveidojusies studentu konference, kā arī dažādi pasākumi un darbnīcas, kas ļaus “iekāpt” mediķa kurpēs arī plašākai sabiedrībai.

Medicīna ir viena no tām nozarēm, kas, lai arī vairumam cilvēku šķiet sveša un sarežģīta, patiesībā ir klātesoša ik uz soļa ikvienam no mums. Gan medicīnai, gan sociālajām zinātnēm veltītus svētkus rīko RSU, visu nākamo nedēļu aicinot ikvienu iepazīt tuvāk gan jaunākos pētījumus, satikt to autorus, gan arī dažādos pasākumos iepazīt mediķa darbu. Par gaidāmo Zinātnes nedēļu raidījumā Zināmais nezināmajā stāsta RSU ceturtā studiju kursa medicīnas studente, Studentu konferences projekta vadītāja Ulrika Ulla Andersone un viņas kolēģe Ilva Ogle.

Ar kādu nolūku savulaik medicīnas studijās izmantoja dzīvniekus

Par vairākiem fundamentāliem atklājumiem medicīnā un zināšanām bioloģijā varam būt pateicīgi dzīvniekiem, kuri daudzu gadsimtu garumā tikuši iesaistīti zinātniskā pētniecībā un studijās, lai varētu sagatavot jaunos mediķus. Ap 2009. gadu Latvijā fizioloģija pēdējo reizi apgūta, izmantojot dzīvu vardi, un kopš tā laika ētika attiecībā pret dzīvniekiem guvusi virsroku mūsu medicīnas izglītības sistēmā. Vai atteikšanos no pētījumiem ar dzīvniekiem nākotnē varam attiecināt uz visu zinātni kopumā? Par dzīvnieku izmantošanu izglītībā un zinātnē stāsta Rīgas Stradiņa universitātes muzeja vadītāja Daiga Dupate un zinātnes centra "Kleisti" zinātnes stratēģijas vadītājs Ilmārs Stonāns.

Sižetu sagatavoja Mariona Baltkalne.

Mar 25 2019

39mins

Play

Rank #10: Jauno zinātnieku pētījums par zinātnes pienesumu ekonomikā

Podcast cover
Read more
Par to, ka Latvijā zinātnes finansējums ir zems, esam runājuši un dzirdējuši daudz. Bet paši zinātnieki ir uzdevuši jautājumu, vai patiesi zinātnē būtu jāiegulda vairāk? Un atbildes meklēšana uz šo jautājumu ir rezultējusies jaunā pētījumā un rezultāti ir patiešām interesanti. Latvijas Jauno Zinātnieku apvienība sadarbībā ar Latvijas Banku pētījumā atklājuši, ka Latvijā ieguldījumi zinātnē atmaksātos un mūsu dzīves līmenis būtu divkārt labāks, ja zinātnes pārvaldība un finansējums būtu efektīvāks. Kādus risinājumus piedāvā paši zinātnieki un kāpēc zinātne vēl joprojām ir krietni tālu prom no prioritāšu saraksta, vienlaikus zinot tās sniegtās iespējas, raidījumā Zināmais nezināmajā vērtē Latvijas Jauno zinātnieku apvienības (LJZA) valdes priekšsēdētāja Ieva Siliņa, Izglītības un zinātnes ministrijas Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta vadītājs Dmitrijs Stepanovs un LJZA valdes loceklis un LJZA Augstākās izglītības un politikas grupas vadītājs Guntars Kitenbergs.

Feb 05 2019

45mins

Play

Rank #11: Aizvadīto gadu Latvijā un pasaulē vērtē vides aizsardzības organizāciju pārstāvji

Podcast cover
Read more
Kā aizvadīto gadu Latvijā un pasaulē vērtē vides aizsardzības organizācijas? Vides un dabas aizsardzības problēmas uzjundījušas arvien nopietnākas pārdomās par nākotni Latvijā, gan citviet pasaulē. Plastmasas atkritumi pasaules okeānos bioloģiskās daudzveidības samazināšanās, klimata pārmaiņas un pielāgošanās tām, sabiedrības, vides aizsardzības organizāciju, valsts un privāto interešu samērošana – šie un citi mūžam strīdīgie jautājumi ir bijuši ne mazāk aktuāli arī šogad. Raidījuma viesi: Latvijas Dabas fonda direktors Ģirts Strazdiņš, Pasaules dabas fonda direktors Jānis Rozītis, biedrības "Zaļā brīvība" vadītājs Jānis Brizga un Dabas aizsardzības pārvaldes ģenerāldirektors Juris Jātnieks un Vides izglītības fonda pārstāvis Jānis Ulme.

Dec 28 2018

48mins

Play

Rank #12: Dronu sacensības: brauciens galvu reibinošā ātrumā

Podcast cover
Read more
Latvijā tāpat kā citviet pasaulē arvien aktuālāki kļūst droni jeb bizpilota lidaparāti. Tie ne tikai filmē un fotografē, bet arī glābj, dzēš, meklē un visādi citādi piedalās mūsu ikdienas dzīvē. Daži pasaulē patiešām ievērojami droni top arī Latvijā un kas ir ne mazāk būtiski – pie mums ir arī gana attīstīta dronu sacensību kultūra. Kā notiek sacensību lidojumi dronu pasaulē, kā tos iespējams vadīt galvu reibinošā ātrumā un kāpēc braucienu ar dronu sacensību trasē mēdz salīdzināt ar braukšanu F1 sacīkšu trasē, raidījumā Zināmais nezināmajā stāsta biedrības “Drone racing Latvia” dibinātājs, dronu pilots Āris Muitnieks un dronu pilots Pasaules čempionāta 3.vietas ieguvējs Kārlis Gross.

Noteikumi, kas jāņem vērā, lidojot ar dronu

Ja pirms gadiem piecdesmit bērni sapņoja virs māju jumtiem ieraudzīt apaļīgu lidojošu tēvoci, kas čiepj smalkmaizītes no sestā stāva palodzes, tad tagad Karlsonu ir izkonkurējuši realitātē ienākušie droni, kas ir gan lielu, gan mazu ļaužu izklaide. Bet,lai neiekultos nepatikšanās un padarītu dronu vadīšanu par drošu izklaidi, ir jāņem vērā vairāki noteikumi un ar tiem iepazīstina „Civilās aviācijas aģentūras” Bezpilota gaisa kuģu drošuma nodaļas vecākais inspektors Ilmārs Ozols.

Šobrīd notiek arī darbs pie „ Civilās aviācijas aģentūras” mājas lapas izstrādes, kur būs redzami konkrēti objekti un ielas, kur nedrīkstēs lidot ar droniem, tāpat šī gada laikā būs arī izmaiņas noteikumos.

Jan 17 2019

42mins

Play

Rank #13: 2018. gads astronomijā un fizikā

Podcast cover
Read more
Ar ko pārsteidzošs, satraucošs un aizraujošs ir bijis 2018. gads fizikas un astronomijas jomā? „Falcon Heavy” veiksmīgais starts, eksotisku planētu meklējumi, pirmie rezultāti dvīņu eksperimentam, kā arī Pārkera Solārās izpētes zonde ir šī gada spilgtāko astronomijas notikumu vidū. Fizikā šogad laurus plūkuši lāzeru atklājumi, jauni atklājumi radīti arī Lielajā Hadronu paātrinātājā. Kāds bijis aizejošais gads fizikā un astronomijā, raidījumā Zināmais nezināmajā analīzē fiziķis, Latvijas Universitātes Fizikas un matemātikas fakultātes Eksperimentālās fizikas katedras vadītājs Mārcis Auziņš, „StarSpace” redaktore, Suntažu observatorijas saimniece Anna Gintere un IT speciālists, astronomijas entuziasti Ints Ķešāns.

Dec 27 2018

46mins

Play

Rank #14: Gada kukainis 2019 – malārijas ods, ar sliktu slavu, taču ar būtisku lomu dabā

Podcast cover
Read more
Latvijas Entomoloģijas biedrība par Gada kukaini šogad ir izvēlējusies malārijas odu (Anopheles maculipenni) - kukaini ar sliktu slavu, taču ar būtisku lomu dabā – tā kāpuri ūdeni spēj attīrīt, izēdot baktēriju un sēņu kolonijas, aļģes un vienšūnu dzīvniekus. Ir dzirdēts, ka mainoties klimatam, Latvijā aktuāli varētu kļūt runāt arī par malārijas odiem. Vai patiešām tas arī varētu būt iemesls, kāpēc šis ods šogad izvēlēts par gada kukaini un ko mēs īsti zinām par malāriju un odiem? Par malārijas odiem raidījumā Zināmais nezināmajā stāsta infektologs, Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Infekciju uzraudzības dienesta vadītājs, Latvijas Universitātes profesors Uga Dumpis un Latvijas Entomoloģijas biedrības pārstāvis Voldemārs Spuņģis.

Kāpēc tieši šo sugu? Pirmkārt, lai parādītu sugas dažādo dabu: mātītes asinssūcējas, tēviņi un mātītes – apputeksnētāji, kāpuri ir filtrētāji un ūdeņu attīrītāji, imago ir barība putniem, sikspārņiem, spārēm, zirnekļiem u.c., kāpuri barība zivīm, abiniekiem, ūdens bezmugurkaulniekiem. Otrkārt, līdz ar klimata pasiltināšanos Latvijā potenciāli var ienākt jaunas dzēlējodu sugas, kas pārnes cilvēkam un dzīvniekiem bīstamu saslimšanu ierosinātājus. Un treškārt, kopš 2018. gada ir uzsākts dzēlējodu monitorings (BIOR vadībā) un odu izplatības pētījumi visā valstī.

Gada bezmugurkaulnieks - mārīšzirneklis

Ja par šī gada kukaini izvēlēts malārijas ods, daudziem varētu rasties jautājumi, ko šī gada radījumu sarakstā dara mārīšzirneklis. Te jāatceras skolā mācītie bioloģijas pamati - zirnekļi nav kukaiņi, tie pieder atsevišķai bezmugurkaulnieku klasei.

Par mārīšzirnekli stāsta Latvijas Universitātes Bioloģijas institūta Bioindikācijas laboratorijas pētniece un Latvijas entomoloģijas biedrības pārstāve Inese Cera.

Kādēļ mārīšzirneklis kļuva par 2019. gada simbolu? Vairāku iemeslu dēļ. Pirmkārt, šis zirneklis pirmo un pagaidām vienīgo (datēto) reizi konstatēts Latvijā 2014. gadā Garkalnē, un līdz šim nav bijis ziņu par citām atrašanās vietām. Būtu svarīgi uzzināt par tā izplatību Latvijā. Otrkārt, lai uzsvērtu kukaiņu un zirnekļu atšķirības. Treškārt, pieņemts uzskatīt, ka zirnekļi ir ar neizteiksmīgu ķermeņa krāsojumu, necili, viegli saplūst ar vidi. Bet, redz, mārīšzirneklis izceļas!

Mārīšzirneklis ir indīgs, kura kodums var izraisīt niezi, sāpes, sirds darbības paātrināšanos, drudzim līdzīgu stāvokli, bet šīs pazīmes izzūd pāris stundu laikā. Koduma vieta ir redzama vēl pāris dienas. Tāpēc šo punktaino zirnekli nevajag ņemt rokās, bet nofotografēt un ziņot par viņu vietnē dabasdati.lv

Jan 16 2019

41mins

Play

Rank #15: Minoritāšu kultūra masu patēriņā: cieņas izrādīšana vai nonivelēšana

Podcast cover
Read more
Ikdienā reti aizdomājamies, vai produkti, īpaši tie, kurus izmantojam modes un izklaides industrijā, savu izcelsmi reiz nav guvuši senās un neparastās kultūrās, kuras vēl joprojām to uzskata par savu pazīšanās zīmi. Indiāņu galvas rotas, aborigēnu bumerangi, Āfrikas kultūras rotas un daudzi citi simboli kļuvuši par masu produktiem. Diskusija, kas šķietami nav aktuāla Latvijā, bet ir visai karsta valstīs, kur ir lielas minoritāšu kopienas: vai simbolus, kas raksturīgi šīm kultūrām ir pareizi izmantot mūsdienu masu patēriņā, vai ir labi doties uz mūzikas festivālu ar indiāņu galvasrotu, vai didžeridū var izmantot kā popmūzikas instrumentu? Vai tā ir cieņas izrādīšana kultūrai vai tomēr neizpratne par tās simboliem, to vēsturi un nozīmīgumu, raidījumā Zināmais nezināmajā uzklausām sociālantropoloģi Rīgas Stradiņa universitātes pētnieci Ievu Puzo.

Feb 11 2019

42mins

Play

Rank #16: Gada koks - Krimas liepa. Latvijas dendrologi atbalsta Ukrainas kolēģus

Podcast cover
Read more
Latvijas Dendrologu biedrība par 2019. gada Gada koku ievēlēja Krimas liepu (Tilia x euchlora K. Koch). Krimas liepas izvēle bija atbalsta balsojums Ukrainas dendrologiem. Latvijas Dendrologu biedrība nosoda Krievijas veikto Krimas pussalas aneksiju un aicina uz konflikta mierīgu atrisinājumu, atgādinot sabiedrībai par nepieciešamību stiprināt sadarbību, demokrātiju un vispārcilvēciskās vērtības Eiropā. Raidījumā Zināmais nezināmais par dendrologu izvēli un starptautisko sadarbību, kā arī par pašu eksotisko liepu, kas 19. gadsimtā bija muižu statusa izpausme, stāsta Salaspils Nacionālā botāniskā dārza direktors, dendrologs Andrejs Svilāns.

Krimas liepa Latvijā ir svešzemju koku suga, precīzāk sakot, parastās un Kaukāza liepas starpsugu hibrīds, kas kā kultivārs dendroloģijā tiek izdalīts no 1838. gada. Koka izcelsmes areāls ir Austrumukrainas teritorija, Krima. Koks sasniedz 25 metru augstumu un veido aptuveni 8-10 metrus platu, pārkarenu, cilindriskas formas zaru vainagu. Īpašā koka pazīme ir vidēji lielās un spīdīgās lapas, kas koku izceļ apkārtējo vidū.

Gada augs - mazais zvagulis

Agrāk pēc šī auga noteica siena pļaušanas laiku un zemniekiem tas lāgā nepatika, jo viņi to uzskatīja par ganību nezāli. Tas ir mazais zvagulis, kurš, kā izrādās, palīdz iedzīvoties dabiskajās pļavās citiem augiem un kā liecina tā nosaukums – tas arī žvadz. Mazais zvagulis ir augs, kura dzeltenais zieds nedaudz atgādina lauvmutīti un kuru, pļavā ienākot, var dzirdēt, kad tā sēklu pogaļas maigi žvadz, un dzejiski izsakoties, tas ir augs kas sataisa ceļu uz dzīvi pļavā citiem vērtīgiem augiem. Par mazo zvaguli stāsta ģeogrāfijas doktore Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes asociētā profesore un Latvijas Botāniķu biedrības pārstāve Solvita Rūsiņa.

Mazais zvagulis Latvijas teritorijā ir sastopams viscaur un bieži, tā rakstīja dabas enciklopēdijās pirms 20 gadiem, bet pēdējos gadu desmitos zvaguļa izplatība vairs nav tik plaša un šobrīd citviet Eiropā zvaguļa sēklas ir ieņēmušas stabilu vietu dabisko zālāju augu sugu sēklu tirgū, kā vienas no biežāk pirktajām pļavu augu sēklām. Latvijā zvaguļa sēklas vēl neražo tirgošanai, lai gan pieprasījums pēc tām ir.

Jan 30 2019

44mins

Play

Rank #17: Traģiskākās cilvēku misijas kosmosā. Gūtās mācības

Podcast cover
Read more
Ceļš uz zvaigznēm 20. gadsimtā ir bijis ne tikai straujš, pārsteigumiem un atklājumiem bagāts, bet arī smags un dažkārt traģiskos notikumos sniedzis vienu otru mācību kosmosa industrijai. Cilvēku misijas kosmosā vienmēr ir bijis sarežģīts izaicinājums, jo īpaši tāpēc, ka tehniskas vai cilvēciskas kļūmes rezultāts var maksāt visas apkalpes dzīvību. Ne velti astronauti iziet intensīvas apmācības gadu garumā, lai spētu vadīt kosmosa kuģi un pārzinātu visus tajā notiekošos procesus, un tomēr - kosmosa iepazīšanas vēsturē ir vairāki gadījumi, kad apkalpes locekļi par mata tiesu spējuši izvairīties no bojāejas un gadījumi, kad kosmosā devušies astronauti nekad neatgriežas atpakaļ. Ko kosmosa nozare mācījusies no šiem nelaimes gadījumiem un ko mēs zinām par neveiksmīgajām “Apollo”, “Sojuz”, “Challanger” un “Columbia” misijām, raidījumā Zināmais nezināmajā stāsta IT speciālists, astronomijas entuziasts Ints Ķešāns un IT speciālists, astronomijas entuziasts Raitis Misa.

Cilvēki kosmosā arvien ir pakļauti lielam riskam. Pārāk maz ir statistikas, lai veiktu secinājumus. Turklāt jauni nezināmie ir saistīti ar privāto kompāniju ienākšanu kosmosa lidojumu jomā.

Jan 28 2019

43mins

Play

Rank #18: Biotehnoloģiju pienesums nākotnē: izaicinājumi jomas pētniekiem

Podcast cover
Read more
Vai biotehnoloģijas var glābt pasauli un pārāk lielas cerības neliekam uz bioinženierijas pleciem? Kā efektīvi un ilgtspējīgi izmantot dabas resursu un kādi ir izaicinājumi pētniekiem, kas šajā jomā strādā? Vērtē Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultātes asociētais profesors Nils Rostoks un šīs pašas fakultātes Mikrobioloģijas un biotehnoloģijas katedras profesors Uldis Kalnenieks.

"Sambuendo" - Anete Borodušķe savā pētījumā pievēršas melnajam plūškokam

Medicīna, kosmetoloģija un citas jomas sen apliecinājušas, ka augi ir neatsverams materiāls, lai izgatavotu zāles, sadzīves ķīmiju un citus produktus. Savukārt augu unikālās īpašības nodrošina to aktīvās vielas. Par tām zināms gana daudz, taču vesela un vēl ne līdz galam atklāta pasaule ir augos mītoši mikroskopiski organismi jeb endofīti. Kā tie sekmē augu aktīvo vielu veidošanos, lai augi veiktu savu labo darbu? Tieši šis jautājums ieinteresējis Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultātes Mikrobioloģijas un biotehnoloģijas katedras pētnieci un pēcdoktoranti Aneti Borodušķi, kura pievērsusies endofītiem melnajā plūškokā.

Šī ir pavisam īpaša kopdzīve jeb simbioze, kam būtiska nozīme arī mūsu dzīvē. Pateicoties mikroskopiskiem organismiem jeb endofītiem, daudzi augi iegūst unikālas ārstnieciskas īpašības, iemanto smaržu vai saņem aizsardzību pret patogēniem. Un arī pašiem endofītiem ir svarīga ērtā mājvieta augos. Tieši tāpēc Anete Borodušķe, savā pētījumā pievēršoties melnajam plūškokam, izmanto vārdu salikumu „Sambuendo”. Te kombinēts melnā plūškoka latīniskais nosaukumus „Sambucus nigra” un vārds „endofīts”, tātad kopā – „Sambuendo”. Kā tapusi pētījuma ideja, par to plašāk stāsta Anete Borodušķe.

Latvijā plūškoks ir ievests pirms vairākiem gadsimtiem, bet ar laiku tas izplatījies savvaļā. Plūškoku gan ierobežo mūsu klimats, un tam ir neizturība pret aukstām ziemām, tāpēc Latvijas ziemeļos savvaļā plūškoks nav sastopams, taču dienvidos tas novērojams gana bieži. Pētniece būs pateicīga, ja cilvēki ziņotu par vietām, kur plūškoki Latvijā sastopami, ievietojot informāciju par saviem novērojumiem portālā „Dabasdati.lv” vai sūtīt to uz e-pasta adresi sambuendo@gmail.com.

Pētījums ilgst līdz 2022. gadam, un līdz šim izpētīti plūškoki no vairāk nekā 20 vietām Latvijā, sarindotas augšanas vietas ar vērtīgāku un mazāk vērtīgāku ogu saturu, sadarbībā ar Somijas Tehnoloģiju pētniecības centru izveidotas plūškoku audu kultūras un kopā ar Vides risinājumu institūtu Cēsīs veiktas plūškoka ķīmiskās analīzes. Tas tad viss palīdzēs tālāk, lai saprastu, kādi mikroskopiskie organismi plūškokā dzīvo un kādu būtisku lomu tie ieņem.

May 21 2020

45mins

Play

Rank #19: Valodas izcelsme: cilvēka iespējas lietot valodu ir daudz senākas nekā uzskatīja iepriekš

Podcast cover
Read more
Pievēršamies valodai. Izrādās, ka mūsu pirmssenču spēja lietot valodu attīstījusies daudz ātrāk, nekā līdz šim tika uzskatīts. Nesen zinātnieki ir atklājuši, ka valoda un cilvēka iespējas lietot valodu ir daudz senākas. Ja agrāk tika pieņemts, ka runa ir par 5 miljonu gadu senu pagātni, tad tagad tiek diskutēts, ka valoda varētu būt parādījusies pirms 25 miljoniem gadu. Kā to vispār var noskaidrot? Kāpēc cilvēks varēja sākt lietot valodu un kāpēc mums bija neizbēgami jāsāk runāt, skaidro Latvijas Universitātes Datorikas fakultātes profesoru, Uztveres un kognitīvo sistēmu laboratorijas vadītājs Jurģis Šķilters un Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes Latvistikas un baltistikas nodaļas profesore Andra Kalnača.

Latviešu valodas veidošanās

Georgs Mancelis, kurš bija pirmās iespiestās latviešu valodas vārdnīcas autors, ir ieviesis tādu vārdu kā ģērbt. Pateicoties Kronvaldu Atim, mums ir vārdi ķermenis, apstāklis, vēsture. Kā ir veidojusies latviešu valoda, kuras no kaimiņtautu valodām tā ir ietekmējusi, kad parādījušies pirmie raksti latviešu valodā, stāsta valodnieks, Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu Latvistikas un baltistikas nodaļas profesors un Stokholmas Universitātes baltu valodas profesors Pēteris Vanags.

„Vienota uzskata par to, kā veidojusies latviešu valoda, nav. Daļa zinātnieku teic, ka tā ir cēlusies no zemgaļu cilts valodas, citi atkal- ka tās pirmsākumi ir meklējami latgaļu cilts valodā,” tā par latviešu valodas rašanos norāda valodnieks Pēteris Vanags.

Izvaicājot profesoru par pirmajiem rakstiem latviešu valodā, viņš min 16. gadsimta sākumu, kad ir tikusi tulkota Tēvreize, bet jau 15. gadsimta beigās vācu garīdznieki ir veidojuši rakstus latviešu valodā.

Latviešu valodas aģentūras interneta vietnē var lasīt, ka senākie rakstu paraugi latviešu valodā ir rodami Jāņa Ģildes Alus nesēju biedrības grāmatās, un šos ierakstus biedrības grāmatās parasti ir veikuši garīdznieki. Tieši tur ir atrodami vecākie ieraksti latviešu valodā jau no 15. gadsimta.

Lūkojot tālāk, kuri bija konkrētie mācītie cilvēki, kas mūsu dzimto valodu pilnveidoja un ieviesa tajā vārdus, Pēteris Vanags min Veco Stenderu, Georga Manceli, Ernstu Gliku un arī daudzus citus.

May 18 2020

40mins

Play

Rank #20: Cilvēka deguns izvēlas skābekli: elpošana ietekmē plašākus procesus ķermenī

Podcast cover
Read more
Lai arī vidē ir pieejams dažādu gāzu kokteilis, ko lielākoties veido slāpeklis, cilvēks elpo tieši skābekli. Kāpēc tā? Kā deguns "māk" atšķirt vajadzīgo no nevajadzīgā un vai tas tomēr nekļūdās? Runājam arī par to, kā elpošana ietekmē plašākus procesus ķermenī un kādi ir pētnieku lielākie izaicinājumi saistībā ar elpošanās slimībām šobrīd. Skaidro fizioloģe, Rīgas Stradiņa universitātes Cilvēka fizioloģijas un bioķīmijas katedras docētāja Maija Rumaka un pneimonoloģe, medicīnas zinātņu doktore un RSU docētāja Madara Tirzīte.

Maija Rumaka skaidro, ka cilvēks neelpo skābekli, viņš elpo gaisu. Vienīgais, ka no gaisa galvenā viela, kuru izmantojam, ir skābeklis. Tas saistīts ar to, ka mūsu organisma šūnas spēj izmantot skābekli, lai tālāk radītu enerģiju, kura nodrošina šūnu funkcijas.

Savukārt slāpekli, kas atrodas apkārtējā gaisā visvairāk, organisma šūnas nespēj izmantot, lai radītu vielas, kuras varētu tālāk izmantot dzīvības procesu nodrošināšanai.

Slāpeklis atmosfēras gaisā ir būtisks, jo pasargā atmosfēru no aizdegšanās, kas varētu rasties, ja tā sastāvētu no tīra skābekļa. Atšķaida skābekli līdz tādai koncentrācijai, kurā organisms vispār var pastāvēt un var pastāvēt dzīvība kā tāda.

Madara Tirzīte atzīst, ka ir vēl arī citas vielas, kas nonāk plaušu tauku rezervēs un ķermeņa tauku rezervēs. Ir zinātniski pētījumi, ka vēl gadu desmitiem pēc notikuma var cilvēka ķermenī konstatēt dažādu ieelpotu vielu paliekas. Ir veikti pētījumi, kas veikti ar cilvēkiem, kas dzīvo vulkānu vai purvu tuvumā.

Tirzīte vērtē, ka ir daudz sfēru, ko pētīt saistībā ar cilvēka elpošanas sistēmu, gan saistībā ar retāku plaušu slimību diagnostiku un ārstēšanu, ir dažu infekcijas slimību antibakteriālās terapijas pētniecība, dažādu medikamentu pielāgošana konkrētiem pacienta gadījumiem.

Raksturojot mūsu elpošanas sistēmas spēju pielāgoties izmaiņām, Tirzīte skaidro, ka ir izmaiņas, kas saglabājās plaušās, piemēram, smēķēšanas ietekmē, ir reizes, kad plaušas ir ļoti fleksiblas un pielāgojas izmaiņām. 

"Elpošanas sistēma ir spējīga pielāgoties apkārtējai videi, bet tā ir domāta normāliem apkārtējās vides apstākļiem, nevis piesārņojumam, kāds šobrīd ir vai arī joprojām turpina augt. Izmaiņas elpošanas sistēmā notiek, lai viņa pēc iespējas efektīvāk mūs pasargātu no apkārtējās vides apstākļiem, bet viņas notiek, man šķiet, lēnāk, nekā mēs spējam sabojāt vidi apkārt," vērtē Rumaka.

Dažādie dzīvnieku elpošanas veidi

Putni ir unikāli, jo tie spēj dziedāt gan ieelpas, gan izelpas laikā, zivju elpošanas orgāni ir žaunas un ir dzīvnieki, kas elpo caur ādu. Gaisa maisi, trahejas, āda – dzīvnieku pasaulē elpošanas veidi ir visai dažādi, un atkarībā no dzīvnieku tipa un dzīvesveida elpošanas sistēma ir šiem faktoriem pielāgota.

Rīgas nacionālajā zooloģiskajā dārzā, pie putnu novietnes, kur dziedāšanā ar vietējiem strazdiem un zvirbuļiem sacenšas meža zosis, un tāpēc arī zooloģiskā dārza speciālists Māris Lielkalns sāk stāstīt par putnu elpošanas sistēmu.

Skatot tālāk dzīvnieku elpošanas sistēmu, aplūkojam, kā tas notiek tādiem rāpuļu klases pārstāvjiem, kā bruņurupučiem, kur krūškurvis ir ieslēgts bruņās.

Runājot par ūdeni dzīvojošajiem zīdītājiem, roņiem, bebriem un ūdriem, šiem dzīvniekiem, ienirstot ūdenī, nāsis un ausis cieši noslēdzas ar ādas kroku, tādējādi neļaujot ūdenim ieplūst elpošanas un dzirdes kanālos. Bet Māris Lielkalns tālāk stāsta par kukaiņu elpošanu, kas norit caur traheju un dobumu sistēmu.

May 13 2020

41mins

Play