OwlTail

Cover image of Īstenības izteiksme 15 minūtēs

Īstenības izteiksme 15 minūtēs

"Īstenības izteiksme" ir Ziņu dienesta veidots analītiski pētniecisks raidījums. Žurnālisti vāc liecības, pēta dokumentus, analizē notikumus, faktus un lēmumus, veido reportāžas un piedāvā komentārus. „Īstenības izteiksmes” tematu loks ir visplašākais – no ārpolitikas līdz dzīvei Latvijas viensētās.

Weekly hand curated podcast episodes for learning

Popular episodes

All episodes

The best episodes ranked using user listens.

Podcast cover

Ko darīt ar komunistiskā laika arhīviem un aģentiem? Četru valstu pieredze

Pārraut jebkādas saites ar komunistisko pagātni un izgaismot padomju varas īstenotājus – to, atjaunojot savu neatkarību un nostājoties uz demokrātijas sliedēm, pirms trīsdesmit gadiem vēlējās visas Baltijas un kādreizējā Austrumu bloka valstis. Taču ceļš uz lustrāciju katrai no tām bija savs, atšķirīgs. Atšķiras pieejamo arhīvu daudzums un arī uzskats par to, kas no padomju laika materiāliem būtu publiskojams un kas – nē. Savas valsts pieredzi atklāj četri vēsturnieki no četrām valstīm – Igaunijas, Lietuvas, Polijas un Bulgārijas.

20mins

2 Jan 2020

Rank #1

Podcast cover

VDK aģentūras kartotēka atklāta: čekas maisos pieminēto viedokļi

Jau no paša sākuma nojaušams, ka šis nebūs viegls uzdevums. „Labdien! Jums zvana Latvijas Radio ziņu dienesta korespondente...” Retais vēlas vai vismaz ir ar mieru pastāstīt, kā viņa vārds nonācis publicētajā bijušās Latvijas PSR Valsts drošības komitejas aģentūras kartotēkā. Lielākoties bija jāsaņem atteikumi. „Nerunāšu par šo tēmu. Es visu esmu pateicis filmā „Lustrum”. Es nejūtos vainīgs, vienkārši negribu sevi lieku reizi traumēt,” interviju atsaka Ojārs Rubenis un arī otrs savulaik populāra Latvijas televīzijas raidījuma “Labvakar” vadītājs Edvīns Inkēns. „Mums, trīs minētajiem cilvēkiem, ir sava politika un mēs pagaidīsim, kad noplaks arī otrais vilnis un tad sniegsim savus komentārus, nevis vidusceļā. Tā kā esmu jums spiests atteikt, tāpēc ka mums ir vienkārši noruna, ka mēs darīsim kopā,” bilst Inkēns. Atklātai sarunai nav gatavs arī Mihails Rodins. Spriežot pēc kartītē rakstītā, viņu savervēja, 27 gadus vecu Latvijas Universitātes pasniedzēju, 1983.gadā. Par bezjēdzīgu mūsu potenciālo sarunu uzskata leģendārs latviešu režisors Jānis Streičs. Tomēr ir arī cilvēki, kuri neizvairās no nepatīkamas sarunas. Šajā raidījumā Īstenības izteiksme dodam viņiem vārdu.

20mins

10 Jan 2019

Rank #2

Podcast cover

Gints Zelmenis. VDK darbības aspekti

Raidījumā Īstenības izteiksme skan vēsturnieku eseju cikls “VDK vēsture Latvijā”. Vēsturnieks Gints Zelmenis stāsta par dažiem Latvijas PSR Valsts drošības komitejas (VDK) darbības aspektiem. "VDK darbība Latvijā PSRS okupācijas laikā mums tradicionāli asociējas ar politiskajām represijām. Tas ir likumsakarīgi, jo VDK bija galvenais, lai arī ne vienīgais instruments, ar kuru PSRS vadošais un virzošais spēks, kā sevis apzīmēja PSRS komunistiskā partija, īstenoja politiskās represijas. Reducēt VDK darbību tikai uz politiskām represijām nebūtu īsti pareizi. Patiesībā komitejas darbības lauks bija daudz plašāks, sākot no ekonomiskās spiegošanas ārzemēs, beidzot ar sīku kontrabandistu tvarstīšanu tepat Latvijā," skaidro Gints Zelmenis.

15mins

18 Jan 2019

Rank #3

Podcast cover

Aptieku skaits laukos rūk. Kādas ir iespējas cilvēkiem iegādāties zāles?

Aptieku skaits laukos pakāpeniski mazinās. Rezultātā reģionos ne vien mazinās iespēja iegādāties medikamentus, bet arī zūd iespēja konsultēties ar farmaceitu. Daugavpils novadā un 19 pagastiem palikusi tikai viena lauku aptieka. Īstenības izteiksmē skaidrojam, kāpēc izzūd aptiekas laukos, kādus risinājumus zāļu iegādei šajā situācijā atrod vietējie un vai pastāv risinājumi, lai laukos dzīvojošajiem zāļu pieejamība nezustu. Saskaņā ar Zāļu valsts aģentūras datiem Latvijas laukos reģistrēta 121 aptieka, taču ik gadus vairākas no tām slēdz. Pirms diviem gadiem Latvijas laukos izzuda sešas aptiekas, visvairāk Latgales pusē; arī pērnais gads nebija izņēmums – mīnusā divas lauku aptiekas. Pagājušā gada nogalē pēc 65 gadu pastāvēšanas darbu pārtrauca Kalupes aptieka Daugavpils novadā. Šobrīd novadā ar 19 pagastiem palika tikai viena aptieka – Višķu pagastā, taču arī tai draud līdzīgs liktenis.

15mins

15 Jan 2019

Rank #4

Podcast cover

Gads pēc revīzijas: Rīgas dome baļķus arvien pārvērš dēļos; revidenti dusmīgi

Ne katrs vijoļu meistars var kļūt par virtuozu – ar tādu daiļrunīgu frāzi Valsts kontroles revidenti pirms gada paziņoja, ka Rīgas domes uzņēmums “Rīgas meži”, pirmkārt, pārkāpj likumus, otrkārt – kropļo konkurenci. Asā paziņojuma iemesls bija revidentu izpētītais, ka Rīgas dome kā viens no lielākajiem mežu īpašniekiem plānveidīgas mežu apsaimniekošanas vietā tos rijīgi izzāģē un pārstrādā savā zāģētavā. Turklāt dara to tik neprasmīgi, ka neķeroties pie baļķiem nopelnītu vairāk, nekā tos sazāģējot dēļos un pārdodot.

15mins

7 Jan 2019

Rank #5

Podcast cover

Vakcinācijas apšaubītāju šobrīd nav daudz, infekciju izplatības riski gana augsti

Aizvadītā gada pirmajos vienpadsmit mēnešos Latvijā reģistrētas 23 saslimšanas ar masalām. Tas ir pēdējo gadu rekords. Mediķi brīdina – šī ir viena no tā dēvētajām vakcīnkontrolējamām slimībām, kuras izplatīšanās liek bažīties par kopējo imunizācijas līmeni. Diskusijas par nepieciešamību vakcinēties uzvirmo ik reizi, kad mediķu uzmanības lokā nonāk gadījumi, kad kāds smagi saslimst vai mirst no slimībām, pret kurām iespējams vakcinēties. Šis jautājums satrauc arī jaunos vecākus – dažu mēnešu laikā vairāk nekā tūkstotis cilvēku sabiedrisko iniciatīvu platformā „Mana balss” parakstījuši ierosinājumu nemaksāt pabalstus tiem vecākiem, kuri atsakās no savu bērnu vakcinācijas. Radījumā Īstenības izteiksme meklējam atbildi uz jautājumu, vai kopējais imunizācijas līmenis Latvijā patiešām samazinās.

14mins

8 Jan 2019

Rank #6

Podcast cover

Apdraudēta Latvijas baltās cūkas šķirne

Iespējams tuvā nākotnē lauksaimniecībā vairs nebūs Latvijas baltās cūkas šķirnes. Vietējo cūku patlaban audzē tikai divās saimniecībās un kopumā pēdējo desmit gadu laikā valstī dzīvnieku skaits krietni sarucis. Iemesls šķiet nepielūdzams, jo tirgū gluži vienkārši nav pieprasījuma pēc tādas gaļas, kādu patērējām pirms 50 gadiem. Baltās cūkas vairs teju neviens neaudzē, jo tām ir daudz lielāks muguras speķa biezums un mazāks liesās gaļas daudzums liemenī. Raidījumā Īstenības izteiksme plašāk par to, ko iesākt ar vietējo ģenētisko resursu.

13mins

21 Jan 2019

Rank #7

Podcast cover

Latvijas koru skaņas īpašais spēks pasaules kormūzikā

Latvijas koru skaņa ir unikāla mūsu vērtība ar ietekmīgu lomu uz pasaules kormūzikas skatuves. Kur slēpjas tās īpašais spēks un cik pienācīgi paši to spējam novērtēt? „Es dzīvoju Latvijā jau trīs ar pus gadus. Ar laiku un ar katru kora sezonu es jūtos ērtāk un vēl labāk Latvijā. Man ļoti patīk te dzīvot, būt katru dienu ar latviešiem. Jā, te ir fantastiska vieta,” stāsta amerikānis Kristofers Volšs Sinka. Vēl pirms septiņiem gadiem viņš par Latviju neko nezināja. Līdz 2011.gadā Čikāgā dzirdēja jauniešu kori „Kamēr...”. Koris muzicēja starptautiskas kordiriģentu konferences atklāšanā un tolaik vēl Māra Sirmā vadībā atskaņoja Pētera Vaska un Ērika Ešenvalda mūziku. „Es domāju - tas ir burvīgākais koris pasaulē!” uzskata Kristofers Volšs Sinka. Tieši sajūsma par kora „Kamēr...” skanējumu Kristoferā raisīja arī milzu interesi tālo, mazo valsti pāri okeānam, kur spēj piedzimt tik skaista mūzika. Nu Kristofers dzīvo Latvijā, runā latviski, ir precējies ar latvieti Māru, dzied korī „Latvija” un vada Rīgas Projektu kori. Kristofers ir tikai viens no Latvijas koru skaņas savaldzinātajiem. Visā plašajā pasaulē mūzikas profesionāļi mūsu koru skaņu vērtē ļoti augstu, tai cenšas līdzināties, to padziļināti izzināt un šifrēt. Tā ir patiešām unikāla Latvijas vērtība, ar kuru kormūzikas pasaulē esam vieni no līderiem un toņa noteicējiem. Paši gan savādā kārtā šo fenomenu esam ļoti maz pētījuši. Šai saistībā raidījumā Īstenības Izteiksme dažas versijas par to, ar ko tad īsti atšķiras Latvijas koru skaņa, kas to veidojis un kā to saglabāt un attīstīt. Skaista, dzidra, caurspīdīga un smalki niansēta, kurā izskan kas daudz vairāk par profesionālu meistarību – tie ir daži no epitetiem, ko Latvijas kora skaņai velta ārvalstu kora mūzikas speciālisti.

15mins

11 Jan 2019

Rank #8

Podcast cover

Internātskolas Latvijā: Citas gatavas pārmaiņām, citas uzstāj, ka pilda svarīgu funkciju

Pirms trim gadiem nepatīkamu ziņu saņēma pašvaldības, kurās ir internātskolas. Grozot Ministru kabineta noteikumus, lēma, ka no 2019.gada internātskolu uzturēšanas izdevumus jāsedz pašvaldībām. Tas pagaidām neattiecas uz speciālajām internātskolām, kurās mācās bērni ar garīgiem vai funkcionalitātes traucējumiem. Izglītības un zinātnes ministrija norāda, ka internātskolās ir atstumtības risks. Turklāt, kamēr internātskolas saņem valsts finansējumu par bērnu ēdināšanu, dzīvošanu internātā un citiem ar uzturēšanos saistītiem izdevumiem, citās pašvaldībās ir skolas ar internātu, kuras tās uztur pašas. Tas ir nevienlīdzīgi. No 15 internātskolām, kas darbojās 2017. gadā, tagad ir septiņas. Plus vēl divas, kur ir gan speciālā, gan vispārīgā programma. Lai saprastu, kā izmaiņas izskatās realitātē, Latvijas Radio devās uz divām internātskolām – vienu, kas plāno strādāt arī pēc finansējuma pārtraukšanas, un otru, kas no internātskolas pārtapusi par modernu pamatskolu. Gaujienas ciemā, Apes novadā skolas trīsstāvu ķieģeļu ēka uzreiz izceļas uz reto privātmāju fona. Gaujienas internātpamatskolā galvenokārt strādā ar bērniem, kuriem ir garīgie vai funkcionalitātes traucējumi, tomēr no 71 pamatskolas bērna, vairāk nekā trešdaļa – 26 ir bez veselības problēmām un mācās vispārīgajā mācību programmā. Savukārt Amatas novada pašvaldība lēma Drabešu internātskolu slēgt. Pirms diviem gadiem te dzīvoja bērni no visas apkārtnes. Šobrīd neviens bērns vairs šeit nenakšņo, jo internātskolas telpās izveidota moderna Drabešu jaunā pamatskola. No ārpuses Drabešu jaunā skola ar neko neizceļas. Parasta divstāvu ķieģeļu ēka. Ieejot skolā, var dzirdēt mūziku. Sienas ir krāsainas, gaiteņos spilgti pufi. Katra klase atšķirīga, jaunas mēbeles, galdi ar ritentiņiem, lai viegli varētu pārvietot grupu nodarbībām. To pēc Amatas novada aicinājuma par mūsdienīgu izglītības iestādi pārveidojusi Kristīne Paisuma. Viņa saka, ka tas esot bijis viņas sapnis – uzbūvēt skolu no nulles. Un uzbūvēt tādu skolu, kurā arī viņa gribētu mācīties.

14mins

14 Jan 2019

Rank #9

Podcast cover

«Problēmbērnu» audzināšanai Eiropas Komisija plāno ierobežot fondu naudas

Mēdz teikt, ka viss, kas sit pa kabatu, ir efektīvs. Šo principu varētu attiecināt arī uz topošo ieceri ierobežot Eiropas Savienības fondu izmaksu valstīm, kurās ir problēmas ar tieslietu sistēmas neatkarību un citiem likuma varas principiem. Tādēļ raidījumā Īstenības izteiksme raugāmies uz šo ieceri tuvāk. Pirmkārt, lai saprastu vai tā patiešām varētu pārtapt no idejas par likumu. Un otrkārt, vai šāda vēršanās pret tā dēvētajiem “problēmbērniem” Eiropas ģimenē varētu nest gaidīto audzinošo efektu.

16mins

17 Jan 2019

Rank #10

Podcast cover

Atgriezties skolā Latvijā: cik smaga ir mājupbraucēja skolas soma

Tāds stāsts iz dzīves – devos pie psihologa ar Gabrielu un psihologs paskatījās un teica, zini, mammu, psihologu tev vajag. Tāpēc, ka es jau principā biju uz tādas sabrukšanas robežas, jo tas tiešām bija smags periods. Tik skaudri savu atgriešanos Latvijā kopā bērniem pēc Īrijā pavadītajiem septiņiem gadiem atceras Līga. Viņas dēlam te  bija jāsāk iet 1.klasē, bet, lai veiksmīgi varētu mācīties, nācās nomainīt pat trīs skolas. Cik gatavi esam uzņemt mūsu skolās mājupbraucējus, kuri izglītību jau  sākuši iegūt mītnes zemēs un kādi šajā ziņā ir izaicinājumi mūsu skolu pedagogiem? Ieskatam, daži viedokļi: Mūsu skolas vēl nav gatavas uzņemt šos bērnus, kas ir īsāku vai ilgāku laiku pavadījuši ārpus Latvijas. Skolniekiem ir šī valodas barjera, kas ļoti traucē. Tas ir numur viens šīs valodas zināšanas, otrs – viņam nav šis adaptācijas periods. Tātad, cik smaga, domājot pārnestā nozīmē, ir mājupbraucēja skolas soma? To, uzklausot gan atbraucēju, gan pedagogu, gan arī amatpersonu viedokļus, skaidrojam Īstenības izteiksmē.

15mins

12 Dec 2019

Rank #11

Podcast cover

Daugavgrīvas cietoksnis. Iepazīstam kopā ar "Bolderājas grupu"

Ja jums vēl nav sanācis pabūt Daugavgrīvas cietoksnī, tad šī 17. gadsimtā celtā, zvaigznes formas Rīgas nocietinājuma jaunatklāšanas prieks jums vēl tikai priekšā. Paradoksāli, bet Daugavgrīvas cietoksnis vēstures gaitā ir bijis militāri nozīmīgāks, augstāku amatpersonu pagodināts, taču šobrīd labāku priekšstatu par šai laika periodā visā Eiropā būvēto cietokšņu formu, cietokšņi dzīvi un nocietināšanas metodēm labāk sniedz tā līdzinieks – Daugavpils cietoksnis, kuram paveicies ar tajā iekārtoto Marka Rotko mākslas centru.  „Kāda te ir tā vēsture? Cik ilgi te bija dzīvība? – Nesenā vēsture ir tāda, ka 1993. Gadā te ienāk Latvijas armija, Krievijas armija aiziet prom. Aiz slēgtām durvīm te bija noliktavas.” Daugavgrīvas cietoksni Latvijas Radio iepazīst kopā ar cietokšņa patreizējo īpašnieku, publisko aktīvu pārvaldītāja "Possessor" oficiāli algotajiem cietokšņa sargiem, biedrību „Bolderājas grupa”, kuras kodolu veido Volodja un Sandra Jakušonoki. Taču Bolderājas grupa patiesībā ir kas vairāk par sargiem. Viņu cīņa par šīs vietas atbilstošu apsaimniekošanu ilgst nu jau vairāk kā 30 gadus, Sandra Jakušonoka vada ekskursijas, organizē apkaimes iedzīvotājus un rīko talkas.

14mins

23 Oct 2019

Rank #12

Podcast cover

Eksperts: Banku nozarē šobrīd sākas būtiskas pārmaiņas

Banku nozare šobrīd pārdzīvo ļoti interesantus laikus. Varam to saukt par kapitālo remontu, zemestrīci vai vienkārši par visas nozares būtiskām pārmaiņām. Turklāt šīs pārmaiņas notiek divos līmeņos. Pirmais, redzamākais, – Latvija ievieš dažādas starptautisko institūciju prasības un praktiski likvidē tā saucamo nerezidentu biznesu. Un otrais līmenis, kas notiek it kā nemanot, - banku nozarē strauji ienāk dažāda veida inovācijas un tehnoloģijas, kas, iespējams, daudz būtiskāk izmaina nākotnes finanšu sistēmas seju. Kas mainās un kādas ir nākotnes perspektīvas – par to Īstenības izteiksmē saruna ar "Swedbank" valdes locekli, Digitālās stratēģijas vadītāju Ģirtu Bērziņu.

15mins

22 Oct 2019

Rank #13

Podcast cover

Jauno Mērnieku laiku kaislības Ziemeļvidzemē

Runājot par administratīvi teritoriālo reformu, nav jau tā, ka cilvēkiem novados tā būtu pati aktuālākā tēma. Ir, kam ir vienalga, ir, kuri vērtē, ka mazo vietvaru ir par daudz, ir, kas atzīst, ka interneta un mobilā telefona laikā nu dien nav no svara, kur atrodas novada centrs. Jā, protams, ir novadi, kuros tiek vākti paraksti pret reformu, veiktas aptaujas, pat domāts par tiesāšanos, bet lielākoties tās jau ir vietējo pašvaldību rosinātas aktivitātes. Taču  Ziemeļvidzemē ir divi novadi, kuros pašiem iedzīvotājiem, taujājot viedokli par reformu, vienaldzīgu atbilžu  nebūs. Reforma ir pielikusi tādu punktu, kas neļāva man stāvēt malā, palikt gluži vienaldzīgam. Tas, kas zīmēja karti, vai nu viņš ir politiska prostitūta, vai pārdevies kaut kam, vai arī viņš ir pilnīgs nejēga. Tas kaut kas līdzinās Molotova – Ribentropa paktam. Šie ir fragmenti no Rūjienas un Naukšēnu novadu uzņēmēju un iedzīvotāju video vēstījuma sociālajos tīklos, tajā arī brīdinājums, ka gluži, kā barikāžu laikā, šo divu novadu iedzīvotāji ar lauksaimniecības tehniku ir gatavi doties uz Rīgu. Kas ir pamatā Rūjienas un Naukšēnu novadu iedzīvotāju protestam un vai tiešām šajā gadījumā nevarēja būt cits risinājums, skaidrojam Īstenības izteiksmē.

15mins

14 Oct 2019

Rank #14

Podcast cover

Šķēles ģimene gatava dāvināt zemi koncertzalei: Rīgai šī dāvana var izmaksāt miljonus

Ar bijušā premjera Andra Šķēles ģimeni cieši saistīts uzņēmums gatavs valstij dāvināt zemi akustiskās koncertzāles būvei netālu no Andrejostas Rīgā. Tā nav labdarība, kā noskaidroja pētnieciskās žurnālistikas centrs “Re:Baltica”. Šķēļu ģimenei būve ļoti nepieciešama, lai beidzot sāktu attīstīt īpašumus, kuros ieguldījuši vismaz 25 miljonus eiro. Kā koncertzāles shēma izveidota un kā tā darbojas, stāsta pētījuma autores - “Re:Baltica” žurnāliste Inga Spriņģe un redaktore Sanita Jemberga.

12mins

10 Oct 2019

Rank #15

Podcast cover

Neatkarības karš. Cēsu kaujas 1919.gada jūnijā

Neatkarības karš. 1919. gads. Stāsta vēsturnieks Jānis Šiliņš. Pirms 100 gadiem, 1919. gada 6.jūnijā, sākas Cēsu kaujas, kurām bija milzu nozīme ne tikai Latvijas, bet arī visas Baltijas vēsturē. Cīņas, kas ilga Strazdumuižas pamiera noslēgšanai 3.jūlijā un Rīgas atbrīvošanai, kļuva par vērienīgāko uzvaru Igaunijas armijas vēsturē un vienu no nozīmīgākajām Latvijas Neatkarības karā. Cēsu kauju rezultātā tika likvidēta Andrieva Niedras valdība un atjaunota Kārļa Ulmaņa vadītās Latvijas Pagaidu valdības darbība.

15mins

6 Jun 2019

Rank #16

Podcast cover

Lauksaimniekiem jāgatavojas ievērojamām atļauto pesticīdu saraksta izmaiņām

Pērn pēc garām vairāku gadu diskusijām Eiropas Savienībā aizliedza atsevišķu kukaiņus apkarojošo pesticīdu lietošanu uz lauka jeb atklātā vidē. Lēmums tika pieņemts, lai pasargātu bites, kam šīs vielas kaitē. Lauksaimniecības nozare iebilda pret ierobežojumiem, bažījoties par zaudējumiem. Šī būs pirmā sezona, kad bez dažām pesticīdu vielām zemniekiem nāksies iztikt. Tikmēr kādā stādu audzētavā jau sākta cīņa ar kādu kukaini bez neonikotinoīdiem. Alternatīvas esot lēnas un neiedarbīgas un daudzi koki jālikvidē, bet augu aizsardzības dienests vērš uzmanību, ka lauksaimniekiem jāgatavojas vēl lielākām pesticīdu saraksta izmaiņām.

15mins

19 Mar 2019

Rank #17

Podcast cover

Neatkarības karš. Pulkveža Oskara Kalpaka nāve 1919.gada 6.martā

Neatkarības karš. 1919. gads. Stāsta vēsturnieks Jānis Šiliņš. Pirms simts gadiem, 1919. gada 6. martā, pārpratuma kaujā pie Airīšu mājām krita latviešu nacionālā karaspēka pirmais komandieris pulkvedis Oskars Kalpaks. Viņš bija uzņēmies latviešu vienību komandēšanu 1918. gada 31. decembrī gluži vai bezcerīgā situācijā, vadījis grūto atkāpšanos no Rīgas līdz Ventai, izcīnījis ar savu bataljonu pirmās uzvaras kaujās pret lieliniekiem. Tādēļ ziņa par talantīgā un varonīga, pat gluži pārdrošā virsnieka bojāeju daudzus laikabiedrus satrieca līdz sirds dziļumiem. 1919. gada 6. marta notikumi ziemeļos no Airīšu mājām vēl arvien ir vieni no mīklainākajiem un pretrunīgāk vērtētajiem Brīvības cīņu jeb Neatkarības kara vēsturē. Oskars Kalpaks un vēl trīs virsnieki krita no tā laika latviešu sabiedroto – Vācu dzelzs divīzijas karavīru – raidītajām lodēm. Vēlāk šis fakts ir izraisījis dažādas spekulācijas un pat sazvērestības teorijas. Attēlā: 1. latviešu atsevišķā bataljona karavīri 1919. gada februāra beigās — marta sākumā Rudbāržos. 1. rindā trešais no kreisās — pulkvedis Oskars Kalpaks.

14mins

6 Mar 2019

Rank #18

Podcast cover

Tiesu darbs pēc reformas

Pagājušā gada beigās bija jānoslēdzas tiesu reformai. Ar tās palīdzību bija plānots apvienot vairāku tiesu darbības teritorijas, juridiski izveidojot vienu lielāku tiesu. Šajā jaunajā teritorijā turpina darboties līdzšinējās tiesas. Tas darīts, lai paaugstinātu tiesu darbības efektivitāti un racionālāk izmantotu tiesu resursus. Piemēram, ātrāk izskatītu lietas, izmantotu video konferences priekšrocības. Piemēram, kā izskatās reforma Rīgā. Ja agrāk galvaspilsētā bija deviņas rajona tiesas un Rīgas apgabaltiesa, tad pēc reformas - četras rajona tiesas un apgabaltiesa. Taču tās ir izkaisītas deviņās dažādās adresēs. Raidījumā Īstenības izteiksme skaidrojam, kā tagad tiesas organizē savu darbu.

13mins

30 Jan 2019

Rank #19

Podcast cover

Pašvaldības aktīvi ņem kredītus izdzīvošanai un attīstībai

Mūsu valstī parādi jeb saistības pret Valsts kasi ir katrai no 119 pašvaldībām. Šobrīd kopējā pašvaldību aizņēmumu summa Valsts kasē pārsniedz 1 miljardu eiro. Latgalē vislielākās summas ir aizņēmušās lielākās reģiona pilsētas – Daugavpils un Rēzekne. Taču novadu attīstībai aizņēmumus aktīvi ņem arī nelielās pašvaldības, viens no sava veida rekordistiem – vismazāk apdzīvotais Baltinavas novads, kuru aizņēmumu limits 2018. gadā tuvojās atļautajiem griestiem. Novados dzīvojošos cilvēkus pašvaldību aktivitātes īpaši neuztrauc – galvenais, lai dzīves kvalitāte uzlabojas. Savukārt pašvaldību vadītāji pārliecināti par kredītu nepieciešamību un cerīgi raugās nākotnē, uzsverot – sakārtota pašvaldību infrastruktūra gan piesaistīs nodokļu maksātājus, gan noturēs te dzīvojošos un varbūt pat atvilinās atpakaļ emigrējušos tautiešus, tādējādi arī nodrošinot pašlaik ņemto kredītu atmaksu nākotnē. Raidījumā Īstenības izteiksme stāsts, cik lielas summas dažādu ieceru realizēšanai aizņemas Latgales pašvaldības un cik panesams slogs tas ir nodokļu maksātājiem.

14mins

29 Jan 2019

Rank #20