OwlTail

Cover image of Kā labāk dzīvot

Kā labāk dzīvot

Kas spēj ietekmēt un pārveidot cilvēka dzīvi - zināšanas, informācija, tikšanās ar interesantiem cilvēkiem? Kā uzlabot mūsu sadzīvi, kā saglabāt un uzturēt labu veselību, kā izaudzēt puķi, kā salabot mašīnu, iekārtot māju? Kā uzzināt par visu jaunāko dažādās nozarēs, kas ietekmē vai var ietekmēt mūsu dzīves kvalitāti?Mums jādzīvo labāk tagad, jo šis ir mūsu laiks. Un šeit, jo šī ir īstā vieta!

Weekly hand curated podcast episodes for learning

Popular episodes

All episodes

The best episodes ranked using user listens.

Podcast cover

CSDD: Gribam, lai Jāņi būtu mierīgi, lai visi atgrieztos mājās nosvinējuši un laimīgi

Līgo vakars un Jāņu diena – tas patiesi ir gada reibinošākais brīdis, tomēr, lai svinēšana nepārvērstos rūgtumā, jāatceras par savu un līdzcilvēku drošību – jo īpaši tas attiecas uz atbildīgu braukšanu. Kā izvērtēt, vai varam doties ceļā un kad labāk ļaut braukt citam, raidījumā Kā labāk dzīvot atgādina Ceļu satiksmes drošības direkcijas pārstāve Ieva Bērziņa, Valsts policijas Satiksmes drošības pārvaldes priekšnieks Normunds Krapsis un narkoloģe Ilze Maksima.CSDD jau 19 gadu stāsta un atgādina, ka reibums un auto vadīšana ir nesavienojamas lietas."Gribam, lai Jāņi būtu mierīgi, lai visi atgrieztos mājās nosvinējuši un laimīgi. Svinam svētkus un tikai tad braucam ar auto," norāda Ieva Bērziņa.Ceļu policija aktīvi strādās Jāņos, lai arī situācija ir pēdējos gados mainījusies uz labo pusi un traģisku negadījumu ir mazāk."Bieži ir autovadītāji, kuri nav pietiekami izgulējušies pēc ballešanas un nonāk policijas uzmanības lokā," atzīst Normunds Krapsis."Alkohols ietekmē uz centrālo nervu sistēmu un cilvēka spēju adekvāti vērtēt to, ko viņš var. Tāpēc svarīgi domāt un runāt savlaicīgi par to, kā svinēšu svētkus, cik daudz varēšu iedzert, cik esmu atpūties vai noguris pirms svētkiem. Protams, zelta vidusceļš ir tas, ka cilvēks izvēlas alkoholu nelietot," skaidro Ilze Maksima.Svarīgi ir domāt par to, cik daudz lietošu alkoholu, vai tas būs pie maltītes. Par to svarīgi domāt skaidrā prātā un vienam, nevis ar draugiem ballītē, kur nostrādā dažādi citi emocionāli faktori.Tuvojoties svētkiem CSDD sadarbībā ar grupu “Bermudu Divstūris” uzsāk kampaņu “Ballējam – izguļam”. Tās ietvaros mūziķi ir izveidojuši šūpļa dziesmu, kas atturēs bravurīgos autovadītājus no sēšanās pie stūres reibumā.

43mins

18 Jun 2019

Rank #1

Podcast cover

1200 kilometri jeb pusotrs miljons soļu, jeb pārgājiena maršruts Jūrtaka

1200 kilometri jeb pusotrs miljons soļu, 500 dabas, vēstures un kultūras pieminekļi, 35 metrus augstas klintis un palieņu pļavas. To un daudz ko citu piedāvā Jūrtaka, ko varot veikt 60 dienās. Kas ir Jūrtaka un kāds tai sakars ar Portugāli, raidījumā Kā labāk dzīvot iepazīstina asociācijas “Lauku ceļotājs” prezidente Asnate Ziemele, Jūrtakas gājēji Edgars Haritonovs un Baiba Kalniņa, veikuši jau 2/3 no Jūrtakas, kā arī brīvdienu mājas “Lēveri” saimniece Līga Badūne, kura arī pati ir Jūrtakas gājēja. Sazināmies arī ar aktīvu tūristu, Vidzemes augstskolas docentu, tūrisma un vides ekspertu Juri Smaļinski, kurš ir veicis visu Jūrtakas maršrutu.Jūrtaka ir garās distances pārgājienu maršruta E9 daļa gar Baltijas jūras piekrasti, kas sākās pie Lietuvas-Latvijas robežas Nidas ciemā Latvijā un finišē pie Tallinas ostas Igaunijā, maršruts ir veicams abos virzienos un Tallina var būt arī starta punkts. Taka ir sadalīta pa dienām un grūtības pakāpēm, kas ļauj ik vienam izvēlēties sev piemērotāko distanci. Maršruta gaita: Nida – Liepāja – Ventspils – Kolkasrags – Jūrmala – Rīga – Saulkrasti – Ainaži – Ikla – Pērnava – Virtsu – Lihula – Hāpsala – Paldiski – Tallina.Asociācija “Lauku ceļotājs” 14.septembrī doties apmēram 14 km garā sezonas noslēguma pārgājienā no Lepeninas Igaunijā līdz Ainažiem.Plašāka informācija par piekrastes gājēju ceļu Jūrtaka internetā.

42mins

11 Sep 2019

Rank #2

Podcast cover

Atkritumos nonāk pārāk daudz pārtikas. Meklējam iespējamos problēmas risinājumus

Pēc pētījumu centra SKDS datiem Latvijā ik gadu atkritumos nonāk trešdaļa saražotās pārtikas. Daudz izmet gala patērētājs-pircējs, daļa paliek neiztirgota, kā arī atkritumos nonāk pārtikas iepakojums. Pārtikas atkritumi, iepakojums, jaunā pārtika un pārtikas aprites digitalizācija. Par to, kā risināt šīs problēmas, nākamnedēļ spriedīs nozares speciālisti Rīgā hakatonā, bet mēs par to runājām raidījumā Kā labāk dzīvot. Raidījuma viešņas: Rīgas Tehniskās universitātes «EIT Food» punkta vadītāja Liene Briede, Ziemeļvalstu Ministru padomes biroja Latvijā padomniece Maija Kāle un “Rimi Latvia” vecākā sabiedrisko attiecību speciāliste Elīna Šakiro.Ar pētījuma rezultātiem iepazīstina raidījums Pēcpusdiena.

44mins

14 Feb 2020

Rank #3

Podcast cover

Vīrišķība un sievišķība: Kā tas ietekmē attieksmi citam pret citu un pasauli kopumā

Vīrišķīgums un sievišķīgums – ko tas nozīmē katram no mums un kādu saturu ieliekam šajos jēdzienos? Kā tas ietekmē mūsu attieksmi vienam pret otru un pret pasauli kopumā – vairāk diskutējam raidījumā Kā labāk dzīvot. Raidījuma viesi: publiciste, kritiķe, kinorežisore Alise Zariņa, filozofs, mākslas kritiķis un publicists Kārlis Vērpe, portāla "LA.LV" galvenais redaktors Ainārs Sauka un mākslas kritiķe Jana Kukaine. Ierakstā pārdomas pauž Rīgas Stradiņa universitātes asociētais profesors, filozofs Vents Sīlis.

44mins

13 Feb 2020

Rank #4

Podcast cover

Lai arī ziema nav bijusi, ar dārza darbiem nevajag steigties. Var sēt podiņos uz palodzes

2019. gadā veģetācijas periods sākās divas nedēļas ātrāk nekā ierasts. 2020. gads iesācies ar vairākiem siltuma rekordiem. Vai tas nozīmē, ka pie dārza darbiem būs jāķeras vēl ātrāk nekā pērn? Uz šo un citiem jautājumiem raidījumā Kā labāk dzīvot atbildes sniegs dārzkopes Maruta Kaminska un Vija Rožukalne.Šādā siltā ziemā augļu koki strauji sāk iziet ārā no dabīgā miera perioda. Ja būs sals, var skādēt. Vairāk jāuztraucas par kauleņiem, mazāk par sekleņiem. Ja kailsals uznāks, kaut kas var arī izsalt. Bet papildus faktori, par kuriem vajadzētu uztraukties, kā ziemojuši kukaiņi un kaitēkļi. Smilšainā augsnē augi ir sadzērušies, mālainā augsnē jau ūdens stāv. Lai arī sniegpulkstenītes jau zied, mēslot vēl neko nevajag, jo augi vēl guļ un neko neuzņem. Viss būs kaisīts velti. Var kaisīt pelnus, bet tikai tām kultūrām, kurām tas patīk. Nevajag kaisīt rododendriem un skujeņiem, kam patīk skāba augsne. Un nekaisa pie sakņu kakla augiem! Mēslošanai svarīga gaisa temperatūra un dienas garums. Mēslojums vislabāk iedarbojas saulainās dienās. Labāk sagaidīt laiku, kad bērziem plaukst lapas. Var pārstādīt istabas puķes. Tikai rūpīgi jāizvēlas augsne. Ar keramzītu augsni var paradīt gaisīgāku. Laiks sākt sēt podiņos uz palodzēm! Jāizvēlas smalka kūdra. Lai arī sniega nav, zaķi un stirnas tāpat mēdz apciemot dārzus. Jācenšas pasargāt. Līdzīgi kā apgriež augļkokus, arī jāņogu un upeņu krūmiem var izgriezt vecos zarus.

41mins

10 Feb 2020

Rank #5

Podcast cover

Hokeja fanu kustība Latvijā. Spēlētājiem līdzjutēju atbalsts ir svarīgs

Jau pēc nedēļas ies vaļā – 10.maijā sāksies Pasaules hokeja čempionāts, kas šogad norisināsies Slovākijā. Tas būs laiks, kad pat mītiski slavenā tante Bauskā būs informēta par hokeja kaujām. Lielākā tiesa līdzjutēju notikumus vēros attālināti, bet būs pietiekami daudz fanu, kas dosies uz Bratislavu, lai klātienē vērotu, kā mūsu hokeja valstsvienība mērojas spēkiem ar austriešiem, šveiciešiem, itāļiem, čehiem, krieviem, zviedriem un norvēģiem. Cerams, ar vēl kādu."Spēlējot tu koncentrējies uz spēli, bet, kad iznāc arēnā, kā manā pirmajā pasaules čempionātā Vācijā, tur 5000 fanu un tu jūties kā mājas. Skudriņas skrien pa visu ķermeni. Tu jūti atbalstu. Ir prieks.Ir patīkami, ka nevis svilpj skatītāji, kad ej uzbrukumā, bet atbalsta. Ir patīkama sajūta, ir laba māju sajūta. Jo tuvākā valstī ir čempionāts, jo fanu ir vairāk,” stāsta Oļegs Sorokins.Vadoties pēc sporta sacensību televīzijas translāciju reitingiem un interneta skatījumiem, hokejs ir skatītākais sporta veids Latvijā. Loģiski, ka arī lielākais līdzjutēju skaits ir tieši šim sporta veidam. Kā klājas pašmāju hokeja faniem, kas veido sporta līdzjutēju kustības mugurkaulu Latvijā, interesējamies raidījumā Kā labāk dzīvot. Par faniem, fanošanu un savējo klātbūtni spēlēs stāsta Latvijas Hokeja federācijas pārstāvis Oļegs Sorokins, viens no aktīvākajiem Latvijas līdzjutējiem, vairāku fanu kustību vadītājs Dinārs Kvedovs un mobilo sakaru operatora “Bite” pārstāvis, tehnoloģiju eksperts Dainis Dembovskis.

43mins

3 May 2019

Rank #6

Podcast cover

Depozītsistēmas ieviešana Latvijā: Kamēr ilgst strīdi, atkritumu daudzums aug

Vides organizācijas atbalsta tūlītēju depozīta sistēmas ieviešanu dzēriena iepakojumam Latvijā, bet atkritumu apsaimniekotāji saka, ka sistēmai jābūt citādai – plašākai. Kuram taisnība un vai depozīta sistēma vispār Latvijā tiks ieviesta, skaidrojam raidījumā Kā labāk dzīvot. Diskutē Pasaules dabas fonda Latvijā vadītājs Jānis Rozītis, Latvijas pārtikas uzņēmumu federācijas pārstāvis Pēteris Liniņš, Tirgotāju asociācijas izpilddirektore Anete Grigule un "Eco Baltia vide" direktors, Latvijas atkritumu saimniecības uzņēmumu asociācijas pārstāvis Jānis Aizbalts.Jānis Rozītis norāda, ka Latvijā līdz šim atkritumu pārvaldībā nav izdevies iet tā, kā to pieprasa nākotnes pārvaldība. Viņš aicina ieviest depozītsistēmu iespējami ātri, lai arī labi apzināmies, ka tas nenosedz visus atkritumus, bet tikai daļu. Patēriņš aug graujoši, jāizmanto dažādi instrumenti, lai ietu uz priekšu.Skaidrs, ka depozītsistēmai jābūt bezpeļņas un noteikti jābūt caurskatāmām naudas plūsmām. Par tehniskiem jautājumiem ir jādomā un tie jārisina. Bet nedrīkstam apstāties, ja gribam būt kaut cik moderni un lūkoties uz izaicinājumiem, kādi ir vides prasību ziņā.„Nevajag dzīvot ar mītu, ka depozītsistēma izskaudīs šķirošanu. Tie ir divi paralēli procesi,” turpina Rozītis.Jānis Aizbalts bilst, ja Latvijai draud sods par pārāk kūtru atkritumu šķirošanu 2025.gadā, Igaunijai sodu var uzlikt jau nākamā gadā, jo depozītsistēmas ieviešana sagrāvusi viņiem dalīto atkritumu vākšanas sistēmu. Aizbalts norāda, ka jau sākotnēji, ieviešot depozītsistēmu, abas sistēmas ir „jāsasien kopā”.Pēteris Liniņš uzskata, ka pārtikas ražotāju pienākums nav subsidēt plašu atkritumu saimniecību. Depozītsistēma nerunā par atkritumiem, tā runā par iepakojumiem un tirgotāji ir atbildīgi par savu iepakojumu, ko ir gatavi apsaimniekot.Anete Grigule norāda, ka tirgotāji iebilst pret depozītsistēmas ieviešanu Latvijā, jo ne tikai ražotāji būs par to atbildīgi, bet arī tirgotāji. Galvenās iebildes – tā būs dārga, automātus paredzēts izvietot tirdzniecības vietās, kas parasti ir lielveikali, tādēļ cietīs mazie tirgotāji. Automāti būs jāapsaimnieko un par to visticamāk būs jāparūpējas tirgotājiem.

48mins

12 Jun 2019

Rank #7

Podcast cover

Ikviens var ietekmēt izmaiņas vidē pozitīvā virzienā

Cilvēka saimnieciskā darbība maina vidi un vairumā gadījumu ne tajā labākajā virzienā. Kā šos procesus var ietekmēt katrs no mums un vai vispār tas ir iespējams, skaidrojam raidījumā Kā labāk dzīvot. Raidījumā atgādinām par veiktajām analīzēm, lūkojot pesticīdu klātbūtni dažādās kultūras, un diskusija par to, kādi faktori ietekmē vidi mūsdienās un kā šos procesus var. Raidījuma viesi: vides zinātņu doktore Jana Simanovska, bioloģiskās biškopības saimniecības "Priežukalns" saimnieks un Latvijas Dabas fonda pārstāvis Andrejs Briedis, Pasaules dabas fonda vadītājs Jānis Rozītis, biedrības “Zero Waste Latvijā” valdes locekle, bezatkritumu dzīvesveida piekopēja Mairita Luste.

35mins

9 Sep 2019

Rank #8

Podcast cover

Latviešu valodas stunda: eksāmenu laiks un daži atgādinājumi

Raidījumā latviešu valodas stundu mācību gada noslēgums. Mācību gada beigās tiek rakstīti kontroldarbi, kārtotas ieskaites un eksāmeni. Arī mēs piedāvājam klausītājiem pārbaudīt latviešu valodas zināšanas. Kā labāk dzīvot “eksāmena komisija” - Latvijas Universitātes profesors Andrejs Veisbergs un filoloģijas doktore Latvijas Universitātes pasniedzēja Dite Liepa.Andrejs Veisbergs norāda arī uz vairākiem vārdiem, kas latviešu valodā tiek lietoti pārāk bieži, piemēram, sagaidīt, ko lieto gaidīt nozīmē. Tāpat ir daudz tā saukto š vārdu – esošs, klātesošs. Ļoti bieži lieto vārdu dominējošs, kaut varētu izmantot darbības vārdu dominē. Šos vārdus var izmantot, bet lietojam daudz par daudz.Daudz mūsu valodā hibrīdvārdu – hibrīdkarš, hibrīdmašīna, daudz kiber-, kripto- tiek lietots, šie vārdi atbilst mūsdienu pasaulei un tiem ir sava vieta.

43mins

7 Jun 2019

Rank #9

Podcast cover

Senioru festivāls "Zelta ritmi" mudina iesaistīties un līdzdarboties

13.jūnijā Rīgas centru pieskandinās senioru festivāls „Zelta ritmi”. Jau no pirmsākumiem festivāls tiek veidots ne tikai izklaidei, bet arī senioru socializācijai un aktuālu problēmu risināšanai. Par ko un kāpēc tiks runāts festivālā, interesējamies raidījumā Kā labāk dzīvot. Par festivāla norisēm stāsta un arī sniedz pamudinājumus, kā atrast veidu, kā pie dzīves turēties senioru vecumā, psihoterapeite Aina Poiša, radio diktore un tūrisma speciāliste Sandra Glāzupa, aktieris Leons Krivāns un organizācijas mammamuntetiem.lv vadītāja, pasākuma organizatore Inga Akmentiņa-Smildziņa.“Festivāla programma būs ļoti plaša, uzstāsies vairāk nekā 200 seniori no visiem Latvijas novadiem. Pasākums ir īpašs, jo šī auditorija grib iesaistīties un līdzdarboties,” atzīst Inga Akmentiņa-Smildziņa.Būtiska lieta – pašiem senioriem iespēja socializēties. Kā ik gadu festivālā varēs satikt dažādus speciālistus, būs arī īpaši plašs radošo senioru darinājumu tirdziņš, viņi arī demonstrēs savas prasmes.Sandra Glāzupa iesaka:Aizejot pensijā, nezaudēt interesi par dzīvi, iet laikam līdzi, paklausīties, paskatīties ziņas. Svarīgi kopt savu dvēseli – lasīt iedvesmojošus rakstus par puķēm, cilvēkiem, kas tevi var uzmundrināt. Ķermenis arī jākopj.

46mins

11 Jun 2019

Rank #10

Podcast cover

Vasaras kampaņa „Droša ceļošana Eiropas Savienībā un ceļošana ar ģimeni ES”

6. jūnijā Latvijā startēs vasaras kampaņa „Droša ceļošana Eiropas Savienībā un ceļošana ar ģimeni ES”. Par  kampaņu un  drošu  ceļošanu vairāk uzzinām sarunā ar Ārlietu ministrijas Konsulārā departamenta direktori Gunu Japiņu, ĀM Konsulārās palīdzības nodaļas vadītāju Sandru Salmiņu-Šuki, Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā vadītāja p.i. Andri Kužnieku un Latvijas Apdrošinātāju asociācijas prezidentu Jāni Abāšinsu.

46mins

5 Jun 2019

Rank #11

Podcast cover

Suns pilsētā

Suns pilsētā ir mazāk sargs, bet vairāk draugs, kam neizbēgami sanāk komunicēt ar  svešiem cilvēkiem un suņiem. Kādai jābūt suņu un viņu saimnieku uzvedības ābecei, lai komfortabli justos suņi un apkārtējie cilvēki-saruna otrdienas raidījumā. Sarunā piedalās kinologs Valdis Reinbergs un dzīvnieku patversmes "Ulubele"  vadītāja Ilze Džonsone.

47mins

4 Jun 2019

Rank #12

Podcast cover

Zilā karoga un citas peldvietas Latvijā. Kas jāievēro, lai peldēšanās nebeigtos traģiski

Šogad zilo karogu saņēmušas 20 Latvijas peldvietas, kas nozīmē, ka šo atpūtas vietu uzturētāji rūpēsies arī par peldētāju drošību, ko nevar teikt par citām Latvijas neformālām peldvietām! Rakstītos un nerakstītos peldēšanu likumus, kas jāievēro, lai peldēšanās nebeigtos traģiski, apspriedīsim piektdienas raidījumā.Sarunā piedalās Vides izglītības fonda vadītājs Jānis Ulme, peldēšanas treneris, pasaules čempions ziemas peldēšanā un Elektrum Olimpiskā centra peldbaseinu un peldētapmācības programmas vadītājs Gustavs Zālītis - pirmais latvietis, kurš aizpeldēja no Kolkas līdz Roņu salai.Divu dēlu mammas, SIA "Olimpiskais sporta centrs" vadītājas, valdes locekles Zanes Grundiņas- Arājas sapnis ir panākt, lai katrs bērns Latvijā mācētu peldēt, tādējādi lai maksimāli samazinātu bēdīgo statistiku noslīkušo ziņā.

45mins

31 May 2019

Rank #13

Podcast cover

Kad jaunas tehnoloģijas ienāk mūsu mājās

Vai neliela cilindriska pie interneta pieslēgta viedierīce var iznīcināt visus līdz šim zināmos masu medijus? Varbūt tieši otrādi - tos izglābs? Par jaunām tehnoloģijām, kas ienāk mūsu mājās, saruna raidījumā. Sarunā piedalās portāla Delfi" redaktors Kārlis Dambrāns un tehnoloģiju un IT eksperts Reinis Zitmanis.Raidījumu atbalsta Eiropas Parlaments:

45mins

3 Jun 2019

Rank #14

Podcast cover

Vai ir iespējams izspiest no sevis maksimumu?

Top performance jeb kā darboties visaugstākajā līmenī. Kā kļūt vēl labākiem?Vai ir iespējams izspiest no sevis maksimumu un darboties visaugstākajā līmenī, bet tajā pašā laikā nenodarīt pāri sev - ne garīgi, ne fiziski? Ir cilvēki, kas uzskata, ka tā var! Viņus arī paklausīsimies trešdienas raidījumā. Studijā: Inga Sālzirne, kura vada uzņēmumu "Domā par savu ķermeni", uzņēmējs, lielākās/ augstākās Baltijas koka biroju ēkas projekta veidotājs Mārtiņš Štrauss un biohacking.lv līdzdibinātājs, ilgdzīvošanas idejas virzītājs un top performances speciālists Kaspars Vendelis.

39mins

29 May 2019

Rank #15

Podcast cover

Spēlējam prāta spēles: iespēja jauki pavadīt laiku un arī papildināt zināšanas

Februārī startē 2020. gada "Prāta spēļu" kauss, kurā aicināti piedalīties visi Latvijas iedzīvotāji. Vai tā ir tikai lieliska iespēja jauki pavadīt laiku? Uz šo jautājumu atbilde nebūs jāmeklē enciklopēdijā, jo par to saruna raidījumā Kā labāk dzīvot. Raidījuma viesi: "Prāta spēļu" organizators un vadītājs Jānis Začs un “prāta spēļu spēlētājas Elīna Kolāte un Līga Stirna.“Prāta spēles” ir izklaidējoša erudīcijas spēle, kur jāatbild uz dažādiem jautājumiem. Mērķis noskaidrot Latvijas zinošāko komandu."Prāta spēļu Latvijas kauss ir ceļojošais kauss, kas aizsākās 2018. gadā. Pagājušā gadā uzvaru izcīnīja komanda no Talsiem. Šogad tāpat mērķis noskaidrot Latvijas zinošāko komandu. Pirmā spēle - Alūksnē 28. februārī.Katrā reģionālājā spēlē pirmo trīs vietu ieguvēji tiks pie medaļām un iespēju piedalīties pusfinālā, kas norisināsies rudenī. Attiecīgi tās komandas cīnīsies par vietu finālā un tad noskaidros labāko.Dalība ir bez maksas. Reģistrācija internetā. Droši var spēlēt arī viens bez komandas!

43mins

21 Feb 2020

Rank #16

Podcast cover

Jāsāk rūpēties par stādiem: Praktiski padomi sēšanā un piķēšanā

Vai jau pienācis laiks sēt tomātus, paprikas, gurķu un baklažānus: kādu augsni izvēlēties dēstiem, cik bieži tie jālaista? Kādi darbi šobrīd jāveic siltumnīcā, varbūt var jau kaut ko iesēt, interesējamies raidījumā Kā labāk dzīvot. Padomus sniedz dārzkopes Linda Grutupe, Saiva Pekuse un Marija Tocupe.Darbiem siltumnīcā vēl ir nosacīti miera periods. Lai arī labāk bija to darīt rudenī, arī tagad vēl var sagatavot augsni. Skābu zemi vēl var paspēt atkaļķot Čaklākie ir jau sākuši rosīties – podo piparmētras un sēj gan saldo, gan aso papriku. Podos var jau sēt baklažānus, piparus, agros tomātus un tomātus, ko audzē podos uz balkona. Lai sagatavotu zemi dēstiem, vislabāk ņemt kūdras substrātu, jo tas ir tīrs no nezālēm un dažādām slimībām. Samitrina to, var sajaukt ar perlītu vai granti, pilda traukos un sēj sēklas. Tomātus, piparus, baklažānus sēj tradicionāli – liek sēklas un pārber zemi. Selerijām, piemēram, nepārber zemi. Traukus ar sēkliņām dažas dienas var nolikt vēsākā vietā, ap +12 grādu. Tad pārvieto uz siltu telpu, ap + 20 grādu. Piķēšana: augu iedziļina līdz pirmajām dīgļlapām un iedziļinātajā daļā izveidojas jauna sakņu sistēma. Augam būs bagātīgāka sakņu sistēma un, jo bagātīgāka sakņu sistēma, jo bagātīgāka būs raža.Auga sirds ir saknēs! Kā kopsim saknes, no tā būs atkarīga arī raža.Virzu un arī gārsu, kas saaugusi siltumnīcā šajā siltajā ziemā, nevajag censties iznīdēt, bet saplūkt un apēst kā pavasara salātus.Ja sīpolus grib izaudzēt no sēkliņām, tos arī ir laiks sēt. Tad jāretina un jau aprīlī var stādīt dārzā. Pirms stādīšanas jakniebj lakstiņi un arī saknītes. Vēlams stādīt mazliet slīpi, lai labāk veidotos sakņu sistēma.

45mins

24 Feb 2020

Rank #17

Podcast cover

Izmaiņas Latvijas pasta pakalpojumos: vēstuļu sūtīšana maksā dārgāk, paku - lētāk

Šogad par A klases vēstules, kas nesver vairāk par 20 gramiem, nosūtīšanu Latvijas pastā ir jāmaksā 1 eiro, līdzšinējo 57 centu vietā. Savukārt par paku sūtījumiem Latvijas pasta sistēmā tagad ir jāmaksā mazāk. Par izmaiņām un pasta sūtījumu nozari kopumā, raidījumā Kā labāk dzīvot skaidro Latvijas pasta valdes loceklis Kristaps Krūmiņš un “Omniva Latvija” pārdošanas nodaļas vadītājs Māris Kuļikovskis.

46mins

25 Feb 2020

Rank #18

Podcast cover

Sāp mugura. Sāpju iemesli un iespējas tās efektīvi novērst

Cilvēki gadiem sadzīvo ar bieži vien ļoti stiprām muguras un locītavu sāpēm. Varbūt pietiek ciest? Par sāpju iemesliem un to novēršanu, saruna raidījumā Kā labāk dzīvot. Raidījuma viesi: Veselības centru apvienības neirologs, algologs Vladimirs Gromakovskis, neiroloģe, algoloģe Linda Zvaune, fizioterapeite Zane Rožkalne un farmaceite Kitija Blumfelde.Ir akūtas un hroniskas sāpes. Akūtās sāpes brīdina, tā ir ķermeņa aizsargreakcija vai brīdinājums, ka kaut kas nav kārtībā. Neviens cilvēks dzīvi nav pavadījis bez sāpēm un tās pat ir vajadzīgas. Problēma rodas ar hroniskām sāpēm. Trīs mēneši un ilgāk ir hroniskas sāpes, kas nepilda aizsardzības funkciju, tās ir kaitīgas. Arī akūtās sāpes ir jāārstē, lai tās nekļūtu par hroniskām.

44mins

19 Feb 2020

Rank #19

Podcast cover

Koronavīruss turpina izplatīties. Ieteikumi, lai no tā izvairītos

Koronavīruss "Covid-19", saukts arī par Uhaņas vīrusu jau sasniedzis Eiropu, un visticamāk, tas ir tikai laika jautājums, kad arī Latvijā tiks konstatēts pirmais ar šo vīrusu saslimušais. Ko bez roku mazgāšanas un citu elementāru higiēnas prasību ievērošanas mēs vēl varam darīt, lai “Covid-19” neizplatītos tālāk, skaidrojam raidījumā Kā labāk dzīvot. Raidījuma viesi: Mikrobioloģijas un virusoloģijas institūta vadošā pētniece profesore Vaira Īrisa Kalniņa, Latvijas Universitātes bioloģijas profesors, vīrusu pētnieks Kaspars Tārs un Latvijas Ārstu biedrības valdes loceklis, ētikas komisijas priekšsēdētājs, žurnālu „World Medical Journal " un „Latvijas Ārsts” galvenais redaktors Pēteris Apinis.“21.gadsimtā šis ir septītais koronavīruss, un ir bīstams. Parādījies 2019.gada beigās, visticamāk no sikspārņiem un izplatījies vēl ar kādu dzīvnieku starpniecības gaļas tirgos Ķīnā,” skaidro Kaspars Tārs.Laimīgā kārtā šis nav tik bīstams kā iepriekšējie, bet ir ļoti lipīgs.“Jādomā par cilvēku uzvedību. Daudz ir atkarīgs no mums pašiem. Nedrīkst cilvēks nedomāt, es šķaudīšu, klepošu. Ne par to, kā pret mani izturas, bet kā es izturos pret apkārtējiem.Nedrīkst šķaudīt un klepot atgāzusies. Ir šalles, apkakles, iebāz degunu apkaklē un nošķautdes tur. Mehāniski aizsargāt izplatīšanos no sevis. Ir jādomā, no tā daudz ir atkarīgs.” analizē Vaira Īrisa Kalniņa.“Lai pēc iespējas atliktu pirmā gadījuma parādīšanos Latvijā, jāatbalsta mūsu epidemiologi.” uzskata Kalniņa. “Vajag ieklausīties viņu rekomendācijas par kontaktformām, par uzvedību, ka esam atbildīgi katrs arī par otra cilvēka veselību.”Pēteris Apinis vērtē, ka tikai epidemiologu veiktie pasākumi naļaus apturēt vīrusa izplatību pasaulē.Kalniņa norāda, ka ir daudz nezināmā un vairākas lietas šī vīrusa sakarā ir neskaidras, lai cik intensīvi strādātu ārsti, infektologi un epidemiologi. Daudz ir diskusiju par vakcīnu.“Ir neiespējami, ka būtu vakcīna pret jaunu vīrusa formu divu mēnešu laikā,” atzīst Kalniņa un norāda, ka reāli vakcīna pret šo vīrusu varētu parādīties ne ātrāk kā pēc gada.Tārs piebilst, ka arī gads ir ļoti optimistiska iecere.Vīruss izplatās ar savstarpējiem kontaktiem starp cilvēkiem. Par paciņām, ko cilvēki pasūtījuši no Ķīnas, nevajadzētu satraukties.Speciālisti atzīst, ka visticamāk vīruss nonāks arī līdz Latvijai.To, ka šis vīruss varētu izplatīties arī Latvijā, intervijā atzīst arī profesors Uga Dumpis.

40mins

26 Feb 2020

Rank #20